Vienlaikus “Rīgas Metropole” norāda, ka svarīgs ir finansējuma jautājums, jo ministrijas iecerētā pārvaldības reforma ar uzdevumiem pēc būtības nozīmē jaunu funkciju deleģējumu Rīgai un Pierīgas pašvaldībām. Kā potenciālo avotu pašvaldības min finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas, ko tās maksā.
Karīna Miķelsone, “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja: “Domājot par jaunu pārvaldības modeli reģionā, valstij svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus. Viens no tiem ir neradīt papildu iestādes, administrāciju un izmaksas tā uzturēšanai vai otrā līmeņa vēlēšanu rīkošanai. Jāveido rīcībspējīga platforma ar konkrētiem uzdevumiem, turklāt papildus reģiona teritoriālās plānošanas, kopīgas un efektīvas transporta un mobilitātes tīkla izveidei būtu jāiekļauj arī izglītības jautājumi. Rīgas plānošanas reģiona kā iestādes stiprināšana izpildītu šos priekšnosacījumus.”
Vienlaikus Karīna Miķelsone norāda, ka pašvaldību budžetiem nevar uzlikt jaunas funkcijas un ar tām saistītas izmaksas: “Mēs jau šobrīd 10% līdz pat vairāk kā 20% no saviem budžetiem iemaksājam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ja šim jaunajam modelim, ko valsts veido, neseko finansējums, tad finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas būtu jānovirza efektīvai Rīgas metropoles reģiona attīstības nodrošināšanai. Absolūtam Metropoles apvienības pašvaldību vairākumam ir pieaugošs iedzīvotāju skaits, kam nepieciešamas investīcijas izglītības un pakalpojumu attīstībai, un cerēt uz brīviem papildus līdzekļiem pašvaldību “maciņos” nav ilgtspējīgi. Bez papildu finansējuma jaunu funkciju īstenošana nav iespējama.”
“Rīgas Metropole” ieskatā VARAM izvirzītos uzdevumus, piemēram, vienots transporta tīkls un vienotas infrastruktūras veidošana starp Rīgu un Pierīgu, visefektīvāk varētu risināt tieši jau esošā Rīgas plānošanas reģiona stiprināšana, piešķirot tai papildu funkcijas.
Rīgas un Pierīgas attīstības jautājumus nevar skatīt atsevišķi no investīciju attīstībai jautājuma, piemēram, mobilitātes punktu veidošanai, transporta tīklam un Pierīgas pašvaldību līdzmaksājumiem sabiedriskā transporta nodrošināšanai, ūdenssaimniecības, ceļu un arī drošības jautājumiem. Pastāvīgs finanšu trūkums ir bijis viens no iemesliem, kāpēc līdz šim vienota attīstība ir virzījusies lēni, jo kopējas sadarbības īstenošana prasa apjomīgas pašvaldību investīcijas infrastruktūrā un teritorijas pārvaldībā. Tā vietā pašvaldības attīstībai novirzāmos līdzekļus iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Piemēram, nākamgad “Rīgas Metropoles” pašvaldību iemaksas fondā veidos 186 miljonus eiro, kas katru gadu pieaug, un salīdzinājumā ar šo gadu būs par 11 miljoniem eiro lielākas. Par šiem līdzekļiem Rīga un Pierīga jau līdz šim būtu varējusi sakārtot virkni akūtu jautājumu un veidot daudz mērķtiecīgāku sadarbību, piemēram, infrastruktūras sakārtošanā un efektīvas mobilitātes infrastruktūras izveidei.
Rīgas metropoles attīstības darba grupa pēc VARAM ministres Ingas Bērziņas iniciatīvas tika izveidota pērn, lai nodrošinātu koordinētu sadarbību starp Rīgas metropolē ietilpstošajām pašvaldībām un valsti. Tās galvenais uzdevums ir izveidot Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, kas paaugstinātu areāla konkurētspēju Ziemeļeiropā.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
