Ministrija ceturtdien, 7. novembrī, nodeva sabiedriskajai apspriešanai informatīvo ziņojumu, kurā skaidroti jaunā modeļa ieviešanas principi, finansējuma aprēķina mehānismi un plānotās priekšrocības.
“Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijai par līdzšinējiem ierosinājumiem, turpmāku modeļa pilnveidi veiksim normatīvos noteiktā kārtībā, nododot to publiskai apspriešanai, tā dodot iespēju pievienot ierosinājumus gan mūsu sociālajiem partneriem, gan plašākam interesentu lokam. Darba grupās jau esam atrisinājuši vairākus būtiskus jautājumus, nozare ir vienota, ka “Nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlusi, un konceptuāli jaunajam modelim “Programma skolā” atbalstu pauduši gan LPS, gan LIZDA, gan vecāku organizācijas. Pašlaik galvenais izaicinājums ir nepieciešamais finansējums, tādēļ esam gatavi turpināt vienlaikus pilnveidot modeli un iestāties par finansējuma piešķiršanu valdībā un Saeimā,” pauž Kanaviņa.
Sabiedriskajai apspriešanai nodotais ziņojums ir pieejams Tiesību aktu publiskajā portālā, un līdz 22. novembrim ministrija gaidīs oficiālus atzinumus no saistītajām institūcijām un sadarbības partneriem.
Modelis izstrādāts pusotru gadu ilgā sadarbībā ar pašvaldībām, izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem, sola nodrošināt stabilitāti un prognozējamību izglītības finansēšanā, dodot skolu vadītājiem lielāku autonomiju finanšu plānošanā un ikdienas darbā.
Jaunais modelis “Programma skolā” aizstās līdzšinējo “Nauda seko skolēnam” pieeju, kas ieviesta 2009. gadā. “Programma skolā” ieviesīs pārskatītu finansējuma sadales sistēmu, kur līdzekļi tiks piešķirti katrai skolai atbilstoši tās realizētajām izglītības programmām, nevis tikai centralizēti caur pašvaldībām. Šis pieejas maiņas mērķis ir stabilizēt skolu finansējumu arī gadījumos, kad skolēnu skaits mainās neprognozējami, kas pašlaik apdraud mērķdotāciju sadali un izglītības kvalitāti.
Jaunais modelis ietver finansējuma aprēķina principus, kas ļaus skolām nodrošināt pilnvērtīgu mācību plānu, atbalsta personāla un administrācijas izmaksas. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī tādu speciālistu nodrošināšanai kā psihologi, speciālie pedagogi, logopēdi un karjeras konsultanti, lai atbalstītu skolēnu individuālās vajadzības mācību procesā. Tādējādi modelis nodrošinās vienlīdzīgāku izglītības pieejamību visā valstī, neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas un konkrētā reģiona demogrāfiskajām īpatnībām.
Finanšu aprēķini veikti ar paredzēto pedagogu zemākās darba algas stundas likmes pieaugumu 9,79 euro stundā, pieņemot, ka izglītojamo skaits un struktūra saglabājas 2024./2025. mācību gada līmenī.
Jaunais finansēšanas modelis ir daļa no plašākas izglītības modernizācijas stratēģijas Latvijā, kas paredz arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu un latviešu valodas stiprināšanu skolās, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti ilgtermiņā.
Ziņojums pieejams Tiesību aktu publiskajā portālā.
