Kolektīvās monogrāfijas mērķis ir (re)konstruēt kvīru pieredzes, kādas tās izveidojās padomju sociālās kontroles sistēmā. Grāmata ir veltīta Baltajai Māsai (viņš arī Baroniete, viņš arī Jānis Grīnbergs (1912–1992)). Neskatoties uz varas īstenoto kvīru uzraudzību, ko nodrošināja pārsvarā partijas, iekšlietu, tieslietu, kā arī veselības aizsardzības institūciju darbinieki, Grīnbergs dzīvoja, to ignorējot. Par četru gadu kopdzīvi viendzimuma attiecībās padomju tautas tiesas tiesnesis 1960. gadā viņu sodīja ar ieslodzījumu cietumā. Tomēr Baroniete arī pēc atbrīvošanas dzīvoja pēc sava prāta, baudot attiecības un iekuļoties dažādos piedzīvojumos līdz mūža nogalei. Darba laikā – strādnieks, ārpus tā – azartisks tautas vīru kora dziedonis un aizrautīgs savējais kvīru satikšanās vietās. Cilvēks ar neapšaubāmu rīcībspēku.
Monogrāfija ir viens no vēsturnieku Inetas Lipšas un Kaspara Zeļļa, literatūrzinātnieku Kārļa Vērdiņa un Jāņa Ozoliņa un politikas pētnieces Elizabetes Elīnas Vizgunovas-Vikmanes darba rezultātiem Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas zinātniskajā projektā nr. lzp-2021/1-0167 “Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses padomju Latvijā, 1954–1991”, kas īstenots LU, Latvijas vēstures institūtā no 2022. gada. Projekts beigsies 2024. gadā.
Divas apjomīgākās avotu grupas, uz kurām balstās pētījums, ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā glabātie valsts institūciju dokumenti un projekta laikā radītie mutvārdu vēstures avoti – intervijas. Tās ļauj ielūkoties individuālās pieredzēs, atsegt atsevišķus notikumus, atklāt cilvēku attieksmes un sajūtas par to, kā padomju okupācijas laika politika ietekmēja viņu dzīvi. Šādu informāciju nav iespējams rekonstruēt no valsts pārvaldes institūciju dokumentiem. 2022.–2023. gadā projekta grupa ierakstīja 34 intervijas ar mērķi dokumentēt trīs sociālo grupu pārstāvju padomju laika pieredzi. Pētnieki intervēja vīriešus un sievietes, kuri izvēlējās savu dzīvi balstīt viendzimuma attiecībās, kā arī nehomoseksuāļus, kuri padomju laikā bijuši kvīru laikabiedri.
Pētījuma rezultātā radītās jaunās zināšanas par to, kuras valsts institūcijas un indivīdi, kas tajās strādāja vai ar tām sadarbojās, padomju laikā uzturēja un izplatīja homofobiskas idejas un prakses un kāda bija kvīru dzīve institucionālas homofobijas apstākļos, varētu mazināt aizspriedumus, kas pastāv mūsdienu sabiedrībā. Šīs zināšanas atklāj sarežģītos kvīru eksistences apstākļus padomju okupācijas periodā un varētu palīdzēt apzināties kvīru vēsturiskumu un vietu Latvijas vēstures stāstā.
Grāmatu izdevis Fridriha Eberta fonds (Friedrich-Ebert-Stiftung). Tās redaktori ir Ineta Lipša, Kārlis Vērdiņš un Kaspars Zellis. Literārā redaktore Sigita Kušnere. Tulkotāja Marianna Zvaigzne. Izdošanas vadītājs Toms Zariņš. Dizainers Aleksejs Muraško.
