518 deputātiem balsojot par, 56 pret un 61 atturoties, Parlaments apstiprināja jauno makrofinansiālo palīdzību (MFP) Ukrainai, lai palīdzētu valstij Krievijas uzsāktajā brutālajā karā. Šis ir ES ieguldījums jūnijā apstiprinātajā G7 iniciatīvā, kuras mērķis ir nodrošināt Ukrainai līdz 50 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 45 miljardi eiro). Galīgais ES ieguldījums šajā paketē varētu būt mazāks; tas ir atkarīgs no citu G7 partneru piešķirto aizdevumu apjoma.
Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisms ir nesen izveidota sistēma, kas ļaus Ukrainai izmantot ES izvietoto Krievijas Centrālās bankas aktīvu radīto peļņu. Šie līdzekļi palīdzēs Ukrainai apkalpot un atmaksāt ES MFP aizdevumu, kā arī citu G7 partneru aizdevumus. Lai gan mehānisma līdzekļus var izmantot aizdevumu apkalpošanai un atmaksai, MFP līdzekļus Kijiva var izmantot pēc saviem ieskatiem.
Jaunie MFP līdzekļi tiks izmaksāti līdz 2025. gada beigām. Aizdevums tiek piešķirts ar nosacījumu, ka Ukraina apņemas turpināt uzturēt efektīvus demokrātiskus mehānismus, ievērot cilvēktiesības un citus nosacījumus, kas tiks izklāstīti saprašanās memorandā. Turklāt MFP aizdevumam tiks piemērotas Ukrainas plānā noteiktās pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī īpaši pasākumi krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanai.
“Ukraina turpina pretoties Krievijas agresijai. Tās drosmīgie pilsoņi cīnās ne tikai par savu eksistenci un brīvību, bet aizsargā arī mūsu demokrātiju, cilvēktiesības, brīvības un starptautiskās tiesības. Finansiāls atbalsts lielā apjomā ir nepieciešams nekavējoties. Krievijai ir jāmaksā par uzbrukumiem ukraiņiem un brutālo valsts infrastruktūras, pilsētu, ciematu un māju iznīcināšanu. Ukrainas atjaunošanas slogs būs jāuzņemas tiem, kas ir atbildīgi par tās iznīcināšanu, proti, Krievijai,” sacīja ziņotāja Karīna Karlsbrū (“Renew”, Zviedrija).
Turpmākie pasākumi
ES valdības jau ir apstiprinājušas priekšlikumu, un Padome plāno pieņemt regulu rakstiskā procedūrā pēc Parlamenta balsojuma. Regula stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Pamatinformācija
Septembrī Komisija paziņoja par 35 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Ukrainai. Tā ir daļa no G7 partneru plāna piešķirt Ukrainai aizdevumus līdz 50 miljardu ASV dolāru (aptuveni 45 miljardu eiro) apmērā. Aizdevumu finansēšanai tiks izmantoti nākotnes ieņēmumi no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem. ES tiek turēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro vērtībā. Tie ir iesaldēti saskaņā ar sankcijām, kas Krievijai tika noteiktas pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. ES valdības nolēma šo aktīvu radīto peļņu izmantot Ukrainas militāro pasākumu un valsts atjaunošanas atbalstam.
