Atklājot debates, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Šajos bezprecedenta apstākļos mums ir nepieciešama skaidrība un apņēmība, lai vadītu Eiropu. Mums ir vajadzīga Eiropa, kas uzņemas atbildību par savu drošību, atvieglo uzņēmējdarbību un aizsargā darbavietas. Eiropa, kas ir taisnīgāka un aizstāv mūsu demokrātiskās vērtības. Kad pasauli, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un šausmīgo situāciju Gazā, aizvien biežāk šķiet pārņēmis ugungrēks, šis Parlaments vēlas, lai Eiropa nāktu klajā ar jaunām un drosmīgām idejām.”
“Šim ir jābūt Eiropas neatkarības brīdim,” sacīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Eiropai ir jāspēj parūpēties par savu aizsardzību un drošību, kontrolēt tehnoloģijas un enerģijas avotus, kas nodrošina tās ekonomiku, lemt, kādā sabiedrībā un demokrātijā mēs vēlamies dzīvot, un būt atvērtai pasaulei.
Runājot par Ukrainu, U. fon der Leiena paziņoja par plāniem palielināt spiedienu uz Krieviju, ieviešot 19. sankciju paketi un ātrāk pārtraucot Krievijas fosilā kurināmā izmantošanu. Komisija arī ierosinās jaunu programmu, lai atbalstītu ieguldījumus Ukrainas bruņotajos spēkos, un iniciatīvu Eiropas robežas aizsardzībai. “Eiropa pilnībā solidarizējas ar Poliju,” viņa teica saistībā ar “bezatbildīgo un bezprecedenta” Polijas un Eiropas gaisa telpas pārkāpumu, ko veica Krievijas bezpilota lidaparāti.
Runājot par karu Gazā, EK priekšsēdētāja teica, ka “cilvēka radīts bads nedrīkst būt kara ierocis. Bērnu dēļ un cilvēcības labad – tam ir jābeidzas”. Viņa paziņoja par Komisijas nodomu “apturēt divpusējo atbalstu Izraēlai”, ierosināt sankcijas pret ekstrēmistu ministriem un vardarbīgiem kolonistiem un daļēji apturēt asociācijas nolīgumu tirdzniecības jautājumos. Eiropas mērķim jābūt “reālai drošībai Izraēlai un drošai tagadnei un nākotnei visiem palestīniešiem. Un tas nozīmē, ka ķīlnieki ir jāatbrīvo”.
Runājot par konkurētspēju un vienoto tirgu, U. fon der Leiena uzsvēra, ka digitālais eiro un uzkrājumu un ieguldījumu savienība atvieglos dzīvi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Viņa paziņoja par daudzu miljardu eiro vērtu Eiropas Augšanas atbalsta fondu, lai veiktu lielas investīcijas jaunos, strauji augošos uzņēmumos kritiski svarīgu tehnoloģiju jomās, akumulatoru ražošanas veicināšanas paketi, lai veicinātu ražošanu Eiropā, kvalitatīvu darbavietu aktu un Eiropas nabadzības apkarošanas stratēģiju, lai palīdzētu izskaust nabadzību līdz 2050. gadam.
Attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu ar ASV viņa teica: “Mums ir neapšaubāmi labākais nolīgums”, kas nodrošina būtisku stabilitāti un novērš visaptverošu tirdzniecības karu.
Politisko grupu pārstāvji
Manfrēds Vēbers (EPP, Vācija) pateicās Komisijai par sasniegumiem daudzās jomās, sākot no birokrātijas samazināšanas līdz ES aizsardzības stiprināšanai un nelegālās migrācijas samazināšanai. Viņš solīja turpināt atbalstīt Komisijas darbu, atbalstot ES un ASV, kā arī ES un Mercosur tirdzniecības nolīgumus, jo alternatīva būtu tirdzniecības karš. Runājot par zaļo kursu, viņš norādīja, ka ES klimata politikai jābūt reālistiskai un jāatbalsta tehnoloģiskā neitralitāte. Viņš arī aicināja deputātus paātrināt darbu pie virknes ES likumprojektu un izvairīties no ideoloģiskām cīņām.
“Kur ir Eiropa?” jautāja Irače Garsija (S&D, Spānija), piebilstot, ka steidzamība un vienotība nevar aizstāt Eiropas mērķus un tās interešu aizstāvību. Viņa kritizēja “netaisnīgo un nepieņemamo” tirdzniecības nolīgumu ar ASV un paziņoja par savu apņēmību to grozīt. “Un kur ir Eiropa, kad Gazā mirst cilvēki?” viņa vaicāja, sakot, ka ierosinātā sadarbības ar Izraēlu apturēšana nāk pārāk vēlu.
Žordans Bardella (PfE, Francija) nosodīja EK priekšsēdētājas atbalstu Mercosur brīvās tirdzniecības nolīgumam. Viņš kritizēja ES priekšlikumu samazināt tarifus Ķīnas transportlīdzekļiem, kā arī enerģētikas tirgus noteikumus, kas neņem vērā Francijas zemas izmaksas kodolenerģijas priekšrocības. Ž. Bardella kritizēja tirdzniecības nolīgumu ar ASV, kurš, pēc viņa teiktā, upurē galvenās Francijas nozares – aizsardzību, vīnu, luksusa preces un farmaceitiskos produktus –, kamēr mazākas valstis nodrošina sev labākus nosacījumus.
ECR grupas līdzpriekšsēdētājs Nikola Prokačīni (Itālija) teica, ka Eiropai “jāstiprina mūsu vērtības, ekonomika un sabiedrotie”, piebilstot, ka viņa grupa atbalsta nolīgumu ar ASV, “jo tas ir labāks nekā tirdzniecības karš starp sabiedrotajiem, kuri viens otram ir nepieciešami.” Viņš paziņoja, ka zaļais kurss “šodien ir pārāk liels šķērslis Eiropas konkurētspējai”, un atzinīgi novērtēja nesenos priekšlikumus par migrācijas politiku, aicinot padarīt migrantu atgriešanu par efektīvu praksi.
Valērija Ajēra (Renew, Francija) brīdināja, ka ES zaudē eiropiešu uzticību, jo ir kļuvusi pārāk vāja, lai tos aizstāvētu. Viņa aicināja veidot integrētāku, suverēnāku un federālu ES. Viņa brīdināja, ka ES saskaras ar eksistenciālu kultūras karu, kas apdraud Eiropas dzīvesveidu, tās iedzīvotāju brīvības un neatkarību. Viņa aicināja rīkoties, lai stiprinātu demokrātiju aizsardzību un konkurētspēju, kā arī pastiprināt cīņu pret Krievijas un Izraēlas agresiiju. Nobeigumā viņa aicināja sasaukt konventu, lai reformētu ES.
Bass Eikhauts (Zaļie/EFA, Nīderlande) aicināja Eiropu “pārtraukt domāt tirgus terminos un sākt domāt kā lielvarai”. Viņš piebilda, ka tai jāpieprasa tūlītēja rīcība, lai risinātu situāciju Gazā. Viņš norādīja, ka drošība nozīmē arī rīcību klimata pārmaiņu jomā, un aicināja investēt Eiropas atjaunojamajos energoresursos un citās nozarēs, lai cīnītos pret autokrātiem. Tāpat arī nepieciešami ieguldījumi Eiropas darbaspēkā, izglītībā, infrastruktūrā un zaļajās inovācijās, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju.
Martins Širdevans (Kreisie, Vācija) nosauca tirdzniecības nolīgumu ar ASV par “pilnīgu kapitulāciju”. Viņš saistīja brīvās tirdzniecības politiku ar pieaugošo nabadzību, darbavietu zaudēšanu un izmaksu pieaugumu. Miljardiem eiro ieguldot militarizācijā, vienlaikus esot veikti “brutāli” pensiju un sociālajā nodrošinājuma samazinājumi. Viņš nosodīja ES klusēšanu par humanitāro krīzi un kara noziegumiem, ko Izraēlas militārie spēki izdarījuši Gazā, apsūdzot ES dubultstandartos ārpolitikā un nespējā spēlēt nozīmīgu lomu miera veidošanā.
Renē Austs (ESN, Vācija) teica, ka visā pasaulē tirgi aug, bet Eiropa tikmēr atpaliek uzņēmējdarbības brīvības trūkuma dēļ. Viņš arī vainoja migrācijas politiku pieaugušajā vardarbībā Eiropā.
Debašu videoierakstu iespējams noskatīties šeit.
