Pirmie sēklas čiekuri ievākti no 2005. gadā LVM ierīkotās Šarlotes egļu sēklu plantācijas Latgalē. Vidēji egles šeit sasniegušas 3–4 metru augstumu, bet garākās – jau 5–6 metrus. Kopš plantācijas ierīkošanas šī ir otrā nopietnā čiekuru raža.
“Šogad labas ražas prognozes ir tieši Latgales reģionam, kurā arī būtiski ievākt pietiekami daudz sēklu, lai nodrošinātu ne vien resursu stādu ražošanai, bet arī sēklu bankas papildināšanai. Ja sēklu izbirums būs līdzīgs kā iepriekšējos gados, tad no plānotajiem 560 hektolitriem varēs iegūt ap 300 kg egļu sēklu. Sēklas čiekurus vāc, nogriežot čiekuriem pilnos zarus. Visas iegūtās sēklas tiek pārbaudītas Meža pētīšanas stacijas laboratorijā un atbilstoši rezultātiem sertificētas. Kopš ievācam egļu čiekurus, sēklu kvalitāte nemainīgi bijusi ļoti augsta,” skaidro LVM sēklu ražošanas vadītājs Justs Lūkins.
Ierasti egļu čiekurus vāc no oktobra līdz martam. Atšķirībā no priedes, eglei ir sevišķi izteikts ražošanas periodiskums – egles mežā vai ierīkotā plantācijā var neražot pat 11 gadus.
Attēlā: Egļu čiekuru vākšanas process
Latvijā ir trīs sēklu izmantošanas zonas. Rietumu zonā iegūtās sēklas var izmantot tikai šajā zonā esošo mežu atjaunošanai, un Rietumu zonai sēklu bankā rezerves pašlaik ir pietiekamas. Savukārt Balvu, Ludzas un Rēzeknes novadus aptverošajā Austrumu zonā ievāktās sēklas var izmantot visā Latvijas teritorijā, tāpēc ir būtiski palielināt šīs zonas sēklu rezervi. Aptuveni 80 % no šī gada kopējā apjoma paredzēts ievākt tieši Austrumu un Centrālajā zonā.
Uzņēmuma 25 gadu darbībās laikā LVM no jauna izveidojusi kopumā astoņas egļu sēklu plantācijas dažādos Latvijas reģionos, lai nodrošinātu nepieciešamo sēklu daudzumu stādu ražošanai un sēklu bankas uzturēšanai.
