Krievijas pieeja divejādas lietojamības precēm un tehnoloģijām, kas var tikt pielietotas militāriem nolūkiem, ir būtiski samazināta. Lai gan Krievija aktīvi meklē veidus kā apiet sankcijas, tas paliek lēnāk, sarežģītāk un dārgāk. Naftas un gāzes eksports ir viens no galvenajiem Krievijas ienākumu avotiem. “Ēnu flote” spēlē nozīmīgu lomu, nodrošinot Krievijas tirdzniecības iespējas.
Tā arī rada būtiskus vides riskus, darbojoties ārpus starptautiskiem noteikumiem un bez pienācīgas apdrošināšanas, kā arī neatbilst tehniskajiem standartiem. Sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem – ASV, Lielbritāniju un citiem – ir jādara vairāk un jārīkojas straujāk, lai turpinātu sankciju spiedienu pret Krieviju, efektīvi ieviestu noteiktās sankcijas un veiktu efektīvākus pasākumus sankciju apiešanas novēršanai caur trešajām valstīm.
Sankciju apiešanas kontekstā izgaismojas arī finanšu sektora loma, un arī šajā virzienā ir jāapsver papildu ierobežojoši pasākumi,” pēc tikšanās uzsvēra B. Braže un D. O'Salivans.
Krievijas naftas eksports joprojām dod lielu pienesumu tās ekonomikai, un lielākoties to nodrošina tā dēvētā “ēnu flote” – 89 % no kuģu pārvadājumiem, ko veic “ēnu” tankeru flote, ir saistīti ar Krievijas naftas produktu transportēšanu.
Amatpersonas uzsvēra, ka Krievija, saskaroties ar sankciju negatīvo ietekmi, meklē arvien jaunus veidus sankciju apiešanai un propagandē vēstījumus, ka sankcijas nestrādā. Tādēļ ir pastāvīgi jāvērtē situācija, jāanalizē dati, jāiegūst pierādījumi, lai stiprinātu pasākumus sankciju apiešanas novēršanai caur trešajam valstīm, kā arī lai būtiski izvērtētu piemērojamo izņēmumu loku. Tāpat ir jāapsver jauni tirdzniecības ierobežojumi ar Krieviju un papildu ierobežojoši pasākumi enerģētikas, tirdzniecības, finanšu, dezinformācijas jomā.
“Drošība Eiropā ir cieši saistīta ar Ukrainas cīņu kaujas laukā, tādēļ mūsu visu prioritāte ir turpmākais militārais atbalsts Ukrainai un visaptveroša Krievijas iegrožošana. Arī spēcīgākas sankcijas, tostarp pret valstīm, kuras atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu, ir spēcīgs ierocis Krievijas spēju mazināšanai. Mums ir jādara viss iespējamais, lai vājinātu Krievijas ekonomiku, kas tai ļauj finansēt kara mašinēriju. Šobrīd vēl joprojām darām par maz. Līdz gada beigām plānojam virzīt nākamo ES sankciju pret Krieviju kārtu,” uzsvēra B. Braže.
Attiecībā uz sankciju apiešanu pa sauszemi B. Braže atgādināja, ka 80 % no visām eksporta deklarācijām, kas iziet caur Latviju kā ES ārējo robežu, ir uzsāktas citās ES dalībvalstīs. Stingra preču eksporta kontrole atbilstoši ES sankciju regulējumam ir visu ES dalībvalstu muitas dienestu atbildība. D. O’Salivans izteica vislielāko atzinību Latvijas muitas dienestam par tā darbu ES sankciju pret Krieviju kontrolē un īstenošanā uz ES ārējās robežas.
Abas amatpersonas pozitīvi novērtēja 8. oktobrī noteiktos ES ierobežojumus cīņai pret Krievijas hibrīdo apdraudējumu, kā arī šogad 19.maijā spēkā stājušos ES direktīvu par sankciju pārkāpumu kriminalizēšanu, kas jāizmanto, lai pilnveidotu mūsu nacionālos tiesību aktus un ieviestu iespējas piemērot administratīvus sodus par sīkākiem pārkāpumiem.
D. O’Salivans Rīgā ieradies darba vizītē, lai pārrunātu aktuālo situāciju sankciju jomā ar Ārlietu ministrijas ekspertiem, kā arī, lai piedalītos nozīmīgajā Ziemeļeiropas reģiona drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2024”, kas no 2024. gada 17. līdz 19. oktobrim norisinās Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā.
