Izceļot F.Trasuna drosmi un nelokāmo apņēmību aizstāvēt sava dzimtā novada un latviešu tautas intereses, Saeimas priekšsēdētāja aicināja ikvienu turēties pie patiesības un nebaidīties iestāties par savām un savu sabiedroto interesēm.
D.Mieriņa atzīmēja, ka F.Trasuns bija izcila vēsturiska personība un garīdznieks. Viņš sniedza būtisku ieguldījumu latviešu tautas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, īpaši Latgales atmodas kontekstā, aktīvi cīnoties par Latgales vietu Latvijas valstī, latgaliešu kultūras saglabāšanu un valodas stiprināšanu.
“Tāpēc arī šobrīd, kad tepat netālu no mums joprojām turpinās postošais karš, kad ik dienu mūs nomāc dezinformācijas plūsma, es gribu lūgt visus klātesošos – turēsimies uz attīstības ceļa, mierīgi veidojot mūsu valsti par labu vietu, kas paliks mantojumā mūsu bērniem,” pauda Saeimas priekšsēdētāja, mudinot nezaudēt drosmi.
Pasākumā klātesošos uzrunāja arī Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, vēsturnieks Vladislavs Malahovskis, Augstākās tiesas senators Jānis Pleps un rakstniece Inga Ābele. Savukārt ar muzikālo priekšnesumu piemiņas pasākumu papildināja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta folkloras kopa “Kolnasāta”. Piemiņas pasākumu rīkoja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija.
F.Trasunam ir būtiska loma Latvijas valstiskuma tapšanā – viņš bija Satversmes sapulces, 1. un 2.Saeimas deputāts, garīdznieks un literāts. 1917.gada pavasarī F.Trasuns vadīja Latgales kongresu Rēzeknē, kurā pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. F.Trasuns ir arī dažādu literāru sacerējumu autors. Viņš arī dibinājis un vadījis vairākus latgaliešu periodiskos izdevumus.
