Lai atsāktos izaugsme, apjomiem pret iepriekšējo mēnesi būs jāpieaug ilgākā laika periodā, taču situācija Eiropas Savienības (ES) ekonomikā joprojām ir stagnējoša, kas ierobežo pieprasījumu pēc Latvijā ražotās produkcijas. Lai gan Eiropas Centrālā banka samazinājusi procentu likmes, tās joprojām ir vērtējamas kā augstas un ierobežo būvniecības nozares attīstību daudzās ES lielvalstīs, kas savukārt ierobežo pieprasījumu arī pēc Latvijā ražotiem kokrūpniecības izstrādājumiem un citiem būvmateriāliem.
Šā gada pirmajos astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 4%, bet kopā rūpniecībā bijis samazinājums par 1,5%, un mazāku kopējo samazinājumu nodrošinājis pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē (+7,8%) un ieguves rūpniecībā (+12%).
Salīdzinot šā gada augusta apjomus ar pērnā gada augusta apjomiem, Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē joprojām vērojams kritums 0,9% apmērā, taču tas ir bijis zemākais šā gada laikā. Rūpniecībā kopumā apjomi gada griezumā turpretī bijuši par 2,1% augstāki par apjomiem pērn augustā, ko noteica 18,4% pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē un 7,5% pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.
No 23 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada jūlijā pieaugumu uzrādīja tikai septiņas, taču šā gada augustā pieaugums fiksēts jau 10 apakšnozarēs. No tām pieaugums augustā atsācies arī nozīmīgajā kokrūpniecībā, kur apjomi gada griezumā bija kritušies četrus iepriekšējos mēnešus pēc kārtas. Pieaugusi arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+17,6%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (+11,5%), kas palielinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Par 45% audzis arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Savukārt lielāko negatīvo iespaidu uz kopējo apstrādes rūpniecību augustā atstāja metālizstrādājumu apjomu samazinājums par 12,8%, kur apjomi krītas jau astoņus mēnešus pēc kārtas. Apjomi samazinājušies arī elektrisko iekārtu ražošanā (-18,4%) un pārtikas ražošanā (-1,8%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde, kas veido 19,8% no visas rūpniecības, augustā pieaugusi par 18,4% pret iepriekšējā gada augustu. Tostarp elektroenerģija ražota par 38,8% vairāk, bet dabasgāzes patēriņš audzis par 8,3%. Elektroenerģija ražota vairāk gan hidroelektrostacijās (+25,3%), gan koģenerācijas stacijās (+11,1%), bet elektroenerģija no saules ražota aptuveni septiņas reizes vairāk nekā pērn augustā un veidoja 6,5% no kopējiem saražotajiem elektroenerģijas apjomiem.
Eiropas Komisijas apkopotais konfidenču indekss Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē šā gada augustā un septembrī ir nedaudz uzlabojies, taču kopējais konfidences līmenis joprojām vērtējams kā zems. Salīdzinot Baltijas valstis, konfidences indekss visās Baltijas valstīs ir negatīvs. Latvijā tas ir 7,5, Lietuvā – 7,7, bet Igaunijā –13,9 punkti, kas liecina par lielākām problēmām nozarē tieši Igaunijā. Tikmēr ES kopējā apstrādes rūpniecības konfidence neuzrāda pozitīvas iezīmes, konfidences indeksam sarūkot jau no 2022. gada sākuma. Arī S&P Global PMI eirozonas apstrādes rūpniecības indekss septembrī samazinājies līdz zemākajai atzīmei pēdējo desmit mēnešu laikā. Pasūtījumu skaits, ražošanas apjomi un nodarbinātība eirozonā apstrādes rūpniecībā septembrī samazinājusies ātrākos tempos nekā iepriekš.
Eiropas Centrālās bankas bijušais prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) savā nesen publicētajā ziņojumā vēsta, ka ES ekonomika sāk atpalikt no ASV un Ķīnas ekonomikas, kur veiktas milzu investīcijas rūpniecības nozarē. Taču Eiropā šādām investīcijām nav tik daudz brīvo līdzekļu, kas apdraud turpmāko izaugsmi.
Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi pērnā gada nogalē uzrādīja pieaugumus pret iepriekšējiem mēnešiem, tādējādi sasniedzot augstāku līmeni nekā gada vidū. Tas liecina, ka šā gada nogalē nozarei būs grūti sasniegt iepriekšējā gada rezultātus, apstrādes rūpniecībai šogad kopā visticamāk samazinoties 2,0 – 2,5% robežās pret 2023. gadu un izaugsmi atliekot uz 2025. gadu.
