Ņemot vērā līdzšinējo darba grupu sanāksmju rezultātus, klātesošie apsprieda RMA sadarbības modeļa priekšlikumus konkurētspējas un mobilitātes jomu attīstībai. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos gados iedzīvotāji, kas dzīvo Pierīgā, arvien vairāk pārvietojas ar automašīnu, taču būtu nepieciešams veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu, nodrošinot RMA ilgtspējīgas mobilitātes iespējas. Uzņēmējdarbības jomā ir būtiski nodrošināt visu iesaistīto pušu koordinēto rīcību konkurētspējas mērķu sasniegšanai, efektivizējot pārvaldības procesus un mazinot administratīvo slogu. Pamatojoties uz sanāksmes laikā sniegtajiem RMA sadarbības modeļa priekšlikumiem, nākamajās sanāksmēs diskutēs par iespējamiem priekšnoteikumiem un atbildīgajiem to izpildei.
Attiecībā par RMA sadarbības idejas veidošanos un nostiprināšanos, jāmin, ka Rīgas reģions izveidots 1996. gadā, sadarbojoties Rīgas un Jūrmalas pilsētām un Rīgas rajonam. Savukārt 2015. gadā apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030, kas ietver RMA attīstības redzējumu un telpisko perspektīvu. Arī deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir iekļauta apņemšanās paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli.
RMA sadarbības modeļa priekšlikumu izstrādei tika izvērtēta metropoles koncepta attīstība pasaulē un to pārvaldības formu pieredze ārvalstīs. Pasaulē metropoles ir dažādos mērogos, sākot no vismaz 300 tūkstošu iedzīvotāju līdz pat miljonam un vairāk iedzīvotāju. Citāda situācija ir Eiropā, kur ir arī mazāka mēroga metropoles. Metropoles esamību nenosaka iedzīvotāju, administratīvo teritoriju vai vietējo jurisdikciju skaits, bet gan tās funkcionālā ģeogrāfija. Piemēram, RMA gadījumā, atbilstoši metropoles funkcionālajam mērogam nav izveidota pārvaldības organizācija, taču ir izstrādāts metropoles attīstības rīcības plāns.
Metropoļu pārvaldības modeli iedala pēc to teritoriālās sadrumstalotības līmeņa (piem., pakalpojumu, administrāciju skaits), kompetenču, finansējuma un pārstāvības veida. Savukārt metropoļu sadarbības platformu veidi variē – ir neformāla koordinācija (Nīderlandes un Somijas piemērs), starppašvaldību sadarbība (Norvēģijas piemērs), hierarhisku pašvaldību sadarbība (Vācijas un Somijas piemērs), kā arī metropoles pilsētas statuss (Dienvidkorejas piemērs).
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Ķekavas novada pašvaldības, Salaspils novada pašvaldības, Mārupes novada pašvaldības, Saulkrastu novada pašvaldības, Ropažu novada pašvaldības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras, Zemgales plānošanas reģiona, Kurzemes plānošanas reģiona, biedrības “Rīgas Metropole” un SIA “Ardenis”.
Rīgas metropoles attīstības darba grupa izveidota, lai nodrošinātu koordinētu sadarbību starp RMA ietilpstošajām pašvaldībām un valsti. Tās galvenais uzdevums ir izveidot Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, kas paaugstinātu areāla konkurētspēju Ziemeļeiropā.
