Jaunjelgavas plantācijā, kurā 7 hektāru platībā aug vairāk nekā 600 selekcionētu parasto ozolu Quercus robur, šī ir pirmā nozīmīgā raža. Ozoliem laba raža raksturīga reizi četros piecos gados. Iepriekšējā un šajā plantācijā arī pirmā nozīmīgā raža bija pirms sešiem gadiem, kad tika savākti 112 kg ozolzīļu.
“Šī gada apjomīgā raža ļāva zīles ievākt vēl neizkritušas, no koka. Šādi varam gan nodrošināt lielāku derīgo sēklu īpatsvaru, jo kritušās zīles biežāk ir bojātas, gan zīļu lasīšana no koka ir vienkāršāka, jo šajā procesā netiek izmantoti nekādi palīglīdzekļi vai tehnika.
Salasītās zīles vispirms tiek nogādātas uz čiekurkalti, kur noteiktā temperatūrā tās kādu laiku žūst. Pēc tam zīles ar rokām pāršķiro – izlasa bojātās, bet veselīgajām noņem cepurītes. Tikai tad tās ir gatavas doties uz kokaudzētavu, kur lielākoties jau tā paša gada rudenī tiek iesētas dobēs uz atklāta lauka. Tirdzniecībā nonāk jau paaudzies, trīs gadus vecs ozols,” skaidro LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītājs Jānis Auziņš.
Jaunjelgavas plantācijas ozoli pirms vairāk nekā 20 gadiem atlasīti Jumpravas mežaudzē Skrīveru denodroloģiskā parka tuvumā. Līdz šim LVM kokaudzētavās tika audzēti ozola stādu nelielos apjomos Jelgavas un Valmieras kokaudzētavās, kur zīles iegūtas no atlasītiem mežā augošiem kokiem. Šī gada raža nodrošinās selekcionētu izejmateriālu, kas iegūts sēklu ieguves plantācijā ar kategoriju “uzlabots”.
Ozolu stādu pieprasījums pa gadiem ir svārstīgs. Visvairāk ozola stādu “LVM Sēklas un stādi” realizēja 2012. gadā – 134 tūkstošus, taču pēdējos gados skaits mērāms dažos tūkstošos gadā.
“LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece norāda, ka turpmākajos gados, palielinoties lapkoku īpatsvaram, tiek prognozēts arī lielāks pieprasījums pēc ozola stādiem. Jau šobrīd interesi par jaunajiem ozola stādiem izrādījuši atsevišķi mežu īpašnieki Latvijā un klienti no Igaunijas.
LVM apsaimniekotajos mežos ozoli aizņem mazāk par 1 % un pārsvarā tie tiek stādīti sevišķās vietās, piemēram, piepilsētu mežos vai konkrētu dabas aizsardzības projektu ietvaros. Tā šī gada pavasarī vairāki tūkstoši ozolu tika iestādīti Toras upes krastos, lai piekrastes joslā mērķtiecīgi palielinātu lapkoku daudzumu un tādējādi sekmētu labāku ūdens kvalitāti. Pēdējo četru gadu laikā visvairāk ozoli valsts mežos iestādīti 2022. gadā – 14,75 hektāru kopplatībā.
Ozols ir lēnaudzīga suga. Parastais ozols līdz 10 gadiem aug ļoti lēnu, pēc tam sāk augt nedaudz ātrāk. Iestādot ozola stādus mežā labvēlīgos augšanas apstākļos, tā gala dzinums izaug no 50 līdz 70 cm gadā. Garākie gada dzinumi ozolam ir ap 60–80 gadu vecumu, savukārt lielākais caurmēra pieaugums ozolam ir 50–60 gadu vecumā.
