Šveicē dislocētais CERN gadu desmitos ir kļuvis par pasaulē ietekmīgu zinātnes centru, kurā atklāti jauni fizikas fenomeni un kur radītās tehnoloģijas ir izmantojamas sabiedrības labumam. CERN zinātnieki meklē atbildes uz jautājumiem par Visuma noslēpumiem, pētot visniecīgāko Visuma sastāvdaļu – elementārdaļiņu – īpašības. Viņiem palīdz ļoti sarežģīta zinātniskā iekārta – 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs (Large Hadron Collider – LHC), kas milzu ātrumā vienu pret otru raida protonu kūļus, radot šo daļiņu sadursmes, kur ļoti augstā enerģijā tiek imitēts Lielais sprādziens un mērījumos zinātnieki mēģina atklāt jaunus fizikas fenomenus. Latvijas zinātnieki un studenti – daļiņu fiziķi un inženieri – strādā LCH CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā, gan veicot fundamentālās zinātnes pētījumus, gan arī piedaloties jaunu detektoru tehnoloģiju veidošanā.
Pētniecība CERN Latvijas zinātniekiem ir iespējama, jo 2021. gada 2. augustā Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti. Latvijā ir izveidota daļiņu fiziķu un paātrinātāju tehnoloģiju speciālistu kopiena, kas turpina attīstīt savu zinātnes kapacitāti. Valsts ilgtspējīgu sadarbību ar CERN nodrošina topošo zinātnieku iesaiste CERN darbā. Lai to īstenotu, pirms dažiem gadiem tika izveidota RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopējā doktorantūras studiju programma «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», kuras studentiem ir iespēja savus promocijas darbus izstrādāt CERN. Patlaban pēc divu gadu darba Šveicē Latvijā ir atgriezušies pirmie doktoranti, kuriem atbilstoši programmas nosacījumiem pēdējais doktorantūras gads ir jāpavada Latvijā. Studijas jaunajiem pētniekiem sniedz iespēju nezaudēt saikni ar Latviju un doktorantūras laikā iegūtās zināšanas izmantot Latvijas zinātnes attīstībā.
Kaut CERN primāri radīts fundamentālajiem pētījumiem, tomēr tur notikuši arī ar daļiņu fiziku nesaistīti atklājumi, kas ļoti nozīmīgi ietekmējuši plašas sabiedrības ikdienas dzīvi. Piemēram, 1989. gadā CERN strādājošais britu zinātnieks Tims Bērners Lī (Timothy John Berners-Lee) radīja vispasaules tīmekļa datu pārneses protokolu jeb world wide web (www), lai CERN zinātnieki varētu raitāk apmainīties ar informāciju. Arī CERN raksturīgajām paātrinātāju tehnoloģijām ir rasts plašāks lietojums, tās izmantojot slimību ārstēšanā un diagnostikā. Patlaban Latvija sadarbībā ar CERN ir uzsākusi vērienīgu projektu, lai Baltijā izveidotu inovatīvu daļiņu terapijas centru, kur ar jaunākajām starošanas metodēm būtu iespējams efektīvāk ārstēt onkoloģiskās slimības.
Latvija ir iekļāvusies CERN kopienā, un ir uzticama un godīga šī pasaulē ietekmīgā zinātnes centra sadarbības partnere. Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka valstij tuvākajos gados ir jākļūst par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, lai zinātniekiem un uzņēmējiem būtu vēl plašākas sadarbības iespējas ar CERN.
