Vecāki, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, bieži sastopas ar daudz izaicinājumiem, kas ir saistīti gan ar veselības aprūpi, gan izglītības iespējām. Vecākiem nākas žonglēt starp veselības, labklājības un izglītības jomām, lai spētu nodrošināt labāko savam bērniem. “Ja informācijas sadrumstalotības dēļ nerodas izpratne par iespējām un pakalpojumiem, ir diezgan grūti domāt par mierpilnu nākotni”, uzsver Kristīne Bileja, diskusijas “Īpašo bērnu nākotne Latvijā” idejas autore un mamma bērniņam ar autiskā spektra traucējumiem. Sadarbojoties un stiprinot komunikāciju starp atbildīgajām pusēm, kā arī vienojoties par skaidru nākotnes vīziju, mēs varam veidot sabiedrību, kurā īpašie bērni pieaugot veiksmīgi strādā, dzīvo un ir noderīga sabiedrības daļa. Kuras ir tās jomas, kuras uzlabojot nākotne varētu šķist gaišāka?
Prof., BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs Ņikita Bezborodovs kā galveno izaicinājumu īpašo bērnu nākotnē Latvijā norāda izglītības sistēmas maiņas nepieciešamību. Ģimenes ir dažādas, ar dažādām iespējām, tomēr skolā jāiet visiem bērniem. "Sabiedrība pamazām nobriest izmaiņām, bet institūcijas atpaliek. Valstī trūkst skaidras virzības, it īpaši attiecībā uz izglītības sistēmu, kas joprojām balstās uz novecojušu 70. gados izveidoto kodu sistēmu. Izglītības un zinātnes ministrija jau desmitiem gadu zina, ka šī sistēma ir novecojusi, bet reālus rezultātus vai taustāmus procesus no viņu puses nejūtu. Tas manī rada lielas bažas.”
Veidojot iekļaujošu un atbalstošu darba vidi cilvēkiem ar invaliditāti, izšķiroša loma nenoliedzami ir arī darba devējiem. Rimi Baltic personāla vadības direktors Mečislavs Maculēvičs uzsver, ka veiksmīgai integrācijai nepieciešama sistemātiska pieeja, nevis atsevišķi labās prakses piemēri. Mentoru atbalsts šeit ir kritiski būtisks, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi integrēties darba procesā un justies droši jaunajā vidē. "Mēs, Rimi, jau sadarbojamies ar NVO, partneriem un turpināsim to darīt, lai darba vidē veiksmīgāk integrētu cilvēkus ar invaliditāti.” Viņš norāda, ka ļoti svarīga loma šajā stāstā ir tieši vadītāju un kolēģu sagatavotībai, un tāpēc Rimi aktīvi strādā pie tā, lai visi darbinieki saprot iekļaujošas vides konceptu, nozīmi un to veido arī ikdienā.
Veselības un Labklājības ministrijas pārstāvji atzina, ka ir virkne izaicinājumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp speciālistu trūkums un nepieciešamība pēc lielāka finansējuma. Lai sasniegtu reālus rezultātus, ministrijām ir jāstrādā kopā, integrējot sociālo un veselības aprūpi. Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, uzsvēra nepieciešamību paplašināt izglītības programmu piedāvājumu. Viņa atzīmēja, ka pašreizējais piedāvājums nespēj nodrošināt visām nepieciešamajām grupām pietiekamu atbalstu, īpaši tiem bērniem un jauniešiem, kuriem ir ļoti smagas mācīšanās grūtības. Celmiņa arī izcēla, ka ir nepieciešams papildu finanšu atbalsts SIVA (Sociālās integrācijas valsts aģentūra), lai nodrošinātu vairāk apmācību grupu un speciālistu. Lai gan cīņa par valsts finansējumu būs izaicinoša, tika minēts, ka iepriekšējos gados ir veikti vairāki pasākumi, lai palielinātu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Palielināts īpašās kopšanas atbalsts par 100 eiro mēnesī, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta bērniem ar invaliditāti, līdzfinansējums pašvaldībām par “Aprūpe mājās” pakalpojumu, ar gada finansējumu 5 miljoni eiro. Tāpat Labklājības ministrijas pusē īstenoti pilotprojekti: uzturošā terapija un atbalsta grupas un atbalsta pasākumi cilvēkiem ar lēmumu pieņemšanas grūtībām. Celmiņa arī norādīja, ka tiek virzīts likumprojekts Saeimā par obligāto minimālo sociālo pakalpojumu grozu, lai visā Latvijā būtu pieejami vienlīdzīgi pakalpojumi.
Izvirzot prioritātes nākamajam gadam, diskusijas dalībnieki lika uzsvaru uz ciešu savstarpējo sadarbību, lai panāktu optimālu rezultātu. Labklājības ministrija apņēmās veikt sarunas ar darba devējiem, lai secinātu, kāds atbalsts darba devējiem nepieciešams, lai nodarbinātu vairāk cilvēku ar invaliditāti. Izglītības un zinātnes ministrija turpinās iesākto darbu pie izglītības kodu sistēmas reformas. Veselības ministrija rūpēsies par multidisciplināru pakalpojumu pieejamību, uzsvaru liekot tieši uz reģioniem. Tāpat arī turpināsies darbs, lai attīstītu pārejas pakalpojumus, bērnam kļūstot par pieaugušo.
