Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, norāda, ka vienotās biļetes modelī ir jābūt iekļautai Rīgai ar “Rīgas satiksmes” dalību, lai tas veicinātu Pierīgas iedzīvotāju pārsēšanos no privātā uz sabiedrisko transportu un samazinātu sastrēgumus, kā arī mazinātu slodzi uz infrastruktūru. Jau vairākus gadus Satiksmes ministrija strādā pie vienotās biļetes izstrādes. Tostarp tika izskatīts variants, ka vienotajā biļetē netiek iekļauta “Rīgas satiksme”, kam nepiekrīt arī Pierīgas pašvaldību vadītāji, uzsverot, ka galvenā mobilitāte ir Rīgas virzienā.
Šī gada 30.maijā norisinājās pirmā Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde kopā ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurā tika nolemts, ka līdz rudenim atbildīgās iestādes (“Autotransporta direkcija” un “Pasažieru vilciens”) sadarbībā ar “Rīgas satiksme” izstrādā solidārus vienotās biļetes finansēšanas principus, kas šobrīd ir viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem starp Rīgas pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām.
“Vienotās biļetes princips ļautu ar vienu biļeti ērti pārsēsties no viena transportlīdzekļa veida uz citu Rīgas un Pierīgas ietvaros. Tas nozīmētu, ka Pierīgas iedzīvotāji būtu vairāk motivēti, dodoties uz Rīgu, neizmantot privātos transportlīdzekļus un tādā veidā samazinot transporta plūsmu. Vienlaikus gan Rīgas dome, gan valsts apzinās, ka šāds princips nozīmēs lielāku līdzfinansējumu. Tāpēc šobrīd norit sarunas par finansēšanas modeli, lai tas būtu taisnīgs pret abām pusēm, izvirzot iedzīvotājus kā prioritāti un apzinoties, ka visām pusēm būs jārēķinās ar zaudējumiem. Mūsu mērķis ir sarunu ceļā panākt vienošanos, lai pēc iespējas drīzāk vienotās biļetes princips sāktu darboties,” norāda Edvards Ratnieks.
Jautājums par vienoto biļeti aktualizējās šī gada pavasarī pēc “Autotransporta direkcija” jauno tarifu stāšanās spēkā, kas balstās uz zonu principu. Tas ietekmēja brauciena biļešu cenu Pierīgas iedzīvotājiem, kā rezultātā atsevišķos maršrutos ar Rīgu tarifs pieaudzis līdz pat 40%. Līdz ar to tuvie piepilsētas maršruti ar pārsēšanos Rīgas sabiedriskajā transportā rezultātā izmaksā tuvu privātās automašīnas degvielas izmaksām. Piemēram, maršruta Rīga - Sigulda vilciena biļete turp atpakaļ un pārsēšanās uz Rīgas sabiedrisko transportu maksā 7,5 eiro, tādas pašas izmaksas ir braucienam no Inčukalna uz Rīgu. Maršruta Rīga – Salaspils izmaksas kopā ar pārsēšanos Rīgas transportā ir 6,8 eiro.
Gaidāmajā sēdē piedalīsies Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadība, kā arī iesaistīto iestāžu vadība - Dins Merirands, VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs, Jānis Golubevs, RP SIA “Rīgas Satiksme” valdes loceklis, Raitis Nešpors, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
No Rīgas plānošanas reģiona puses tikšanos vadīs reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks. Reģiona Attīstības padomes sēde notiks Rīgas domes Portretu zālē 27. septembrī pulksten 10.30.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs.
