Trešdien, 25. septembrī, būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē tika panākta vienošanās ar 2025. gada 1. janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstināt līdz 1050 eiro līdz šim noteikto 930 eiro vietā un minimālo stundas tarifa likmi līdz 6,29 eiro, līdzšinējo 5,57 eiro vietā. Izņēmums ir tiesības līdz 2025. gada 31. decembrim saglabāt 930 eiro 9. grupas profesijām – darbiniekiem ar zemāko kvalifikāciju vai bez tās. Bez tam no nākošā gada būs tiesības maksāt 830 eiro mēnesī normālā darba laika ietvaros un 4,97 eiro stundā tiem darbiniekiem, kuru darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir mazāks nekā seši mēneši. Maksājot atļauto samazināto darba samaksu (930 eiro un 830 eiro) un attiecīgo stundas tarifa likmi, piemaksa par virsstundu darbu maksājama simts procentu apmērā, zaudējot tiesības šiem darbiniekiem par virsstundu darbu maksāt samazinātā – 50% apmērā.
Pieņemot šo lēmumu, puses ģenerālvienošanās komitejā vienojās arī panākt no Ekonomikas ministrijas pirms gada solīto regulējumu un konkrētu rīcību, samazinot ēnu ekonomiku būvniecībā privātajā sektorā, lai ģenerālvienošanās attiektos uz visiem būvniecībā nodarbinātajiem. Diemžēl vairāku gadu garumā paustais būvniecības nozares lūgums sakārtot jautājumus, kuri nodrošinātu būvniecības nozares izaugsmi un attīstību, nav pozitīvi risināts. Bez tam nozare sagaida pārdomātu un valstisku plānošanu – skaidri zināmus nosacījumus un plānus vismaz 3 līdz 5 gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā ir nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei.
Ģenerālvienošanās kopumā nodrošina ieguvumus kā darba ņēmējiem, tā arī darba devējiem, tomēr šis "labumu grozs", neveicot reformas, var kļūt nevērtīgs, jo uzņēmumi ciešs zaudējumus un nespēj attīstīties tādā ekonomiskajā vidē, kāda tā tiek veidota. Darba ņēmēju ieskatā tieši publiskajam pasūtījumam nozarē ir ļoti būtiska loma, tādēļ, ja veidojas situācija, kad riski, kurus izraisa publiskais pasūtītājs, neatsver ģenerālvienošanās ietverto "labumu grozu", tad mazinās motivācija vienoties par ģenerālvienošanās pagarināšanu.
Ģenerālvienošanās ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Ja vien kāda no pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, tās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.
Lai ģenerālvienošanās nezaudētu spēku jau nākamajā gadā, šobrīd līdz 2025. gada augustam svarīgi ir valdībai un ministrijām sākt rīkoties. Ģenerālvienošanās komitejā pārstāvētie darba devēju pārstāvji aicina valdības pārstāvjus uz diskusiju, kurā paudīs savu redzējumu, lai pie viena galda vienotos par vismaz pieciem kritiskiem jautājumiem, kurus valdība apņemtos sakārtot līdz 2025. gada augustam, lai tādējādi nodrošinātu pozitīvu lēmumu.
Visas ģenerālvienošanās komitejas puses atzīst, ka minimālās algas regulējums ir skatāms kontekstā ar situāciju nozarē. Būvniecības nozarē vidējais atalgojums 2023. gadā saskaņā ar VID datiem bija 1241 eiro, kas nozīmē, ka paceļot minimālo atalgojumu līdz 1050 eiro, tas sasniegs 84% no vidējās algas. Laikā, kad ir krities būvniecības pasūtījums, vērojama stagnācija eksporta tirgos, šādas izmaiņas būs pārbaudījums daudziem būvuzņēmējiem.
Šāds algu kāpums, bez risinājumiem produktivitātes uzlabošanā un citiem instrumentiem, var nenodrošināt to, ko sagaida ģenerālvienošanās komitejā pārstāvētie darba ņēmēju pārstāvji (arodbiedrība) un var nenodrošināt arī ēnu apkarošanas plāna sasniegšanu. Ir daudz darāmā, taču attiecīgais tiesiskais regulējums un rīcība ir jāpaveic atbildīgajām valsts institūcijām.
