Banku sektors pēdējos gados ir ļoti attālinājies no saviem klientiem, un tam ir savas negatīvās sekas. Nozīmīga daļa iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināti ar filiāļu un klātienes konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz pārāk standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. 2024. gada jūnijā un jūlijā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktā Latvijas uzņēmumu aptauja liecina, ka 28 % uzņēmēju uzskata, ka kredītiestādes strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu specifiskās vajadzības. 12 % uzņēmēju norāda, ka filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju nonākt pie abpusēji izdevīgas sadarbības, savukārt 34 % iedzīvotāju nav apmierināti ar filiāļu pieejamību (Finanšu nozares asociācijas dati).
Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma akcentē: "Labi funkcionējošai finanšu nozarei ir nozīmīga loma tautsaimniecības attīstībā. Plaša finanšu pakalpojumu pieejamība ir pats pamats. Plānotās izmaiņas sekmēs ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību."
Jaunās prasības paredz noteikt vispārējus finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī prasības kredītiestādēm attiecībā uz klātienes pakalpojumu nodrošināšanu. Regulējums par klātienes pakalpojumu pieejamību būs attiecināms uz tām kredītiestādēm, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras Latvijā lielākās kredītiestādes, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
Minētajām četrām kredītiestādēm būs jānodrošina pastāvīga klātbūtne tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem, t. sk. attālums līdz citai pilsētai, kurā jau tiek nodrošināta pastāvīga klātienes pakalpojumu sniegšana, klientu īpatsvars attiecīgajā pašvaldībā un pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits.
Savukārt tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kur nebūs pienākuma nodrošināt pastāvīgu klātienes pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumi klātienē būs sniedzami pēc klienta pieprasījuma atbilstoši kredītiestādes izvēlētam klātienes pakalpojumu nodrošināšanas risinājumam, ja nepieciešams, kombinējot vairākus šādus risinājumus. Kredītiestādēm būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami optimālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu. Vienlaikus prognozējams, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī kredītiestāžu spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām.
Tāpat šīm četrām kredītiestādēm noteikts pienākums uzturēt bankomātu infrastruktūru Latvijā, kurā nodrošināt skaidras naudas izmaksas.
2024. gada martā Latvijā bija 72 kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietas, aptuveni pusē no pašvaldībām nevienai no lielākajām kredītiestādēm nav savu pastāvīgo klientu apkalpošanas vietu. Latvijas Bankas aplēses liecina, ka šo prasību piemērošanas rezultātā kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu skaits, ietverot arī mobilos punktus, Latvijā kopumā varētu pieaugt par trešdaļu.
Vienlaikus Latvijas Banka vērš uzmanību, ka nenotiks atgriešanās pagātnē, kad katrā mazpilsētā piecas dienas nedēļā darbojās kādas kredītiestādes filiāle. Daudzi iedzīvotāji lieto finanšu pakalpojumus digitāli un savus paradumus nemainīs, tāpēc ir jāmeklē racionāli un elastīgi risinājumi, kas ir izstrādāti tieši mūsdienu situācijai un kuriem ir saprātīgas un pamatotas izmaksas.
Latvijas Banka jau uzsākusi darbu pie noteikumu izstrādes. Tajos būs precīzi kritēriji prasību piemērošanai. Noteikumi tiks izdoti līdz 2024. gada 1. decembrim, bet Kredītiestāžu likuma norma stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
