Jaunais pieaugušo izglītības pārvaldības modelis izstrādāts ar mērķi izveidot mērķētāku, datos balstītu un ar uzņēmēju organizācijām saskaņotu prioritizētu valsts finansētās pieaugušo izglītības piedāvājumu, kas atbilstu tautsaimniecības esošām un nākotnes darbaspēka vajadzībām.
"Jaunais pārvaldības modelis palīdzēs izglītot un pārkvalificēt cilvēkus atbilstoši darba devēju vajadzībām un nākotnē pieprasītākajām profesijām, tādējādi palīdzot samazināt bezdarbu un izvairīties no situācijas, kad ir gan daudz vakanču, gan liels bezdarbs, jo cilvēku kvalifikācija neatbilst darba devēju vajadzībām. Jaunais modelis tiks ieviests pakāpeniski, taču pilotprojektu paredzēts īstenot jau šogad," norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ekonomikas ministrija piedāvā publisko finansējumu, kas paredzēts pieaugušo izglītībai, koncentrēt kritiski svarīgajās prasmēs, kur sagaidāms visbūtiskākais iztrūkums, un prioritāri tām mērķauditorijām, kam tas ir visvairāk nepieciešams.
EM ir izstrādājusi metodoloģiju publiskā finansējuma mācību vajadzību noteikšanai, lai izveidotu prioritizētu, ar darba devēju vajadzībām saskaņotu pieaugušo apmācību jomu sarakstu, kas atbilstu tautsaimniecības esošām un nākotnes darbaspēka vajadzībām, un kas pamatā tiktu balstīts uz datiem par reģistrēto darbavietu skaitu, vakanču skaitu un vidējiem ienākumiem attiecīgā profesijā, kā arī darba tirgus prognozēm. Pieaugušo apmācības pēc vienota, ar visām pusēm saskaņota piedāvājuma arī turpmāk nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Vienlaikus EM sēdes dalībniekiem atgādināja, ka Ministru kabineta š. g. 25. jūnija sēdē tika atbalstīta jauna ES fonda atbalsta programma nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai. Atbalsta programmu EM izstrādāja ar mērķi sniegt atbalstu darba devēju izaugsmes nozaru vajadzībās balstītai, mērķorientētai darbinieku kompetences paaugstināšanai un mācību barjeru mazināšanai, tādējādi veicinot darba devēju ieguldījumus cilvēkresursos un motivējot darba devējus iesaistīt mācībās savus darbiniekus papildu prasmju pilnveidošanai un paaugstināt darbinieku produktivitāti.
Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 14,5 miljoni EUR. Atbalstu uzņēmumiem darbinieku apmācībām sniegs nozaru pārstāvētās biedrības, kuru atlasi veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams ar atbalsta intensitāti līdz 70%, pieteikšanās mācību nodrošināšanai sāksies pēc nozaru uzņēmumu pārstāvošo organizāciju atlases. Atbalsta programmas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vairāk kā 450 darba devējus, apmācot gandrīz 1200 darbiniekus kokrūpniecības, mašīnbūves un metālapstrādes, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas, ķīmiskās rūpniecības, pārtikas un dzērienu ražošanas, būvindustrijas, vieglās rūpniecības, papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs.
Tāpat Cilvēkkapitāla padomes dalībnieki sēdes laikā iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par Individuālo mācību kontu pieejas īstenošanu un aprobācijas uzsākšanu, kas būs nozīmīgs solis ceļā uz vienotu sistēmu pieaugušo izglītībā. Sākotnēji platformā plānots integrēt VIAA un VARAM digitālo prasmju apmācību programmas, un nākotnē platformā plānots integrēt arī citas valsts atbalsta programmas, kas ļaus iedzīvotājiem vienuviet iepazīties gan ar pieaugušo mācību piedāvājumu, gan uzkrāt datus par īstenotajām mācībām.
Kā zināms, Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs. Lai pilnveidotu cilvēkkapitāla attīstības jautājumu pārvaldību, tādējādi veicinot dialogu starp visām cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas š.g. 20. augusta Ministru kabineta sēdē tika akceptēti grozījumi Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumā, kas paredz, ka turpmāk Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Eksportētāju Asociācijas "The Red Jackets" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.
