“Lai palīdzētu Ukrainai gūt pārākumu bezpilota lidaparātu spēju jomā, kā arī veicinātu drošu dronu komponenšu piegāžu ķēžu izveidi un attīstītu dronu sistēmu ražošanu NATO dalībvalstīs, mums ir jāpopularizē Dronu koalīcijas darbība un jāveicina informācijas apmaiņa par inovācijām bezpilota lidaparātu jomā. Starptautiska mēroga Dronu samita norise Latvijā kalpos kā platforma, kur satikties koalīcijas vadībai, dažādu valstu bezpilota lidaparātu ekspertiem, valstu pārstāvjiem un industrijai kopumā. Tādā veidā veidosim iespēju sadarboties un organizēt kopējus projektus nākotnē tieši bezpilota lidaparātu jomā, lai īstenotu mērķtiecīgas dronu piegādes Ukrainai, atbilstoši tās aktuālajām vajadzībām,” uzsver aizsardzības ministrs A. Sprūds.
Tāpat aizsardzības ministrs informēja, ka Latvija starptautiskajai Dronu koalīcijai 2025. gadā piešķirs 20 miljonus eiro, kā arī Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā.
Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē A. Sprūds aicināja kontaktgrupas dalībvalstis atbalstīt Ukrainu tieši bezpilota lidaparātu jomā, nodrošinot Ukrainu ar droniem un veicot iemaksas koalīcijas finanšu fondā ar mērķi atbalstīt jaunu dronu ražošanu.
Kā ziņots, Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada dronu koalīciju. Kopš koalīcijas dibināšanas šī gada februārī Latvija nodrošinājusi 3000 dažāda tipa un veiktspējas kaujas dronu piegādi Ukrainai. Latvija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēl 20 miljonus eiro.
Līdz gada beigām Aizsardzības ministrija turpinās iegādāties Latvijā ražotus dronus Ukrainas vajadzībām. Iegāžu summas tiek sadalītas vairākos iepirkumos, lai uzņēmumiem nodrošinātu iespēju ne tikai pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, bet arī pielāgoties Ukrainas vajadzībām.
Dronu koalīcijā ietilpst 16 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija, un tām var pievienoties vēl citas valstis.
