Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Jautājumā par atkritumu apsaimniekošanas jomā nepieciešamajiem datiem, puses vienojās, ka KEM turpina darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas un atkritumu plūsmas uzskaites attīstību sadarbībā ar pašvaldībām. Kā arī pārņemt no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darba grupu par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu pilnveidošanu. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbildīgā ir konkrētā pašvaldība savā teritorijā, tomēr laika gaitā izveidotas vairākas paralēlās sistēmas, kam atļauts darboties šajā jomā. Nav izveidota datu uzkrāšanas sistēma, lai varētu analizēt šos datus konkrētu pašvaldību līmenī. Nav arī konkrētu datu par pirms poligona pāršķiroto atkritumu apjomu.
Jautājumā par Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru veidošanu (AARC) un plānoto darbību puses vienojās, ka pašvaldības turpinās darbu pie AARC izveides un informēs KEM par situāciju un problēmām, kā arī Izvērtēs nepieciešamos precizējumus un sagatavos priekšlikumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma un citu normatīvo aktu grozījumiem līdz šī gada beigām. Turklāt atkritumu apsaimniekošanas reģionos, kuros izveidoti AARC un noteikta uzraudzības kārtība, jāļauj uzsākt investīciju apguvi.
Par dabas resursu nodokļa izmantošanas iespējām Atkritumu apsaimniekošanas reģionu (AAR) plānu pasākumu ieviešanai puses vienojās rosināt izmaiņas Dabas resursa nodokļa (DRN) likuma grozījumos par straujāku DRN proporcijas maiņu pašvaldību budžetu labā, kā arī rosināt Finanšu ministrijai izstrādāt grozījumus likumos, lai netiktu īstenota dubultā nodokļu aplikšana. Šobrīd pienākumi un atbildība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un mērķu sasniegšanu ir pašvaldībām, bet DRN, kura mērķis ir “arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus”, lielākās summas tiek iekasētas valsts budžetā. Nepieciešama straujāks pieaugums pašvaldību daļai, jo šis ir periods, kad nepieciešami finanšu ieguldījumi, lai izveidotu infrastruktūru pēc AAR reformas.
Sarunu laikā arī diskutēja par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanu, kā rezultātā puses vienojās iesaistīt pašvaldību, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvjus, izstrādājot MK noteikumus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam projektu iesniegumu atlases īstenošanu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Kā arī KEM līdz šī gada 20.decembrim organizēs iesaistīto pušu tikšanos, lai pārrunātu, kā veidojas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksa un šo izmaksu atspoguļošanu tarifos, izvēloties dažādus notekūdeņu dūņu apsaimniekotājus.
Jautājumā par Ministrijas un pašvaldību sadarbība ūdenssaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā puses vienojās, ka līdz 2025.gada 1.martam KEM sadarbībā ar LPS un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem sagatavos informatīvo ziņojumu MK par valsts un pašvaldību saistībām ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā un to izpildes plānošanu ilgtermiņā visos attīstības plānošanas līmeņos. Kā arī līdz 2024. gada 1.oktobrim KEM sadarbībā ar LPS un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem sagatavos un Finanšu ministrijai iesniegs projekta iesniegumu ES Tehniskā atbalsta instrumentam par situācijas vērtējumu un rekomendāciju sagatavošanu ūdenssaimniecības nozares attīstībai. Ūdenssaimniecības nozare saskaras izaicinājumiem – esošās infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu, jo ūdenssaimniecības nozares infrastruktūra noveco. Papildus nozari tieši regulējošo prasību izpildei, ūdenssaimniecības nozares uzņēmumiem ir jāizpilda arī citu ES tiesību aktu prasības. Ir būtiski uzsvērt, ka bez ūdenssaimniecības nozares efektīvas un ilgtspējīgas darbības nav iespējams nodrošināt sabiedrības drošību un higiēnu, ražošanas un pakalpojumu procesus, pašvaldību autonomo funkciju un valsts pienākumu izpildi. Ūdenssaimniecības nozares ilgtspējīga darbība ir valsts un sabiedrības drošības jautājums.
Sarunās pārrunāja arī Eiropas Savienības Zaļā kursa politikas īstenošanai nepieciešamos priekšnosacījumus un pieejamā finansējuma apjomu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Sarunu noslēgumā diskutēja par ilgtspējas ziņošanas jautājumiem.
