Šobrīd Latvijā visplašāk pārstāvētās “fintech” jeb finanšu tehnoloģiju jomas ir maksājumu sistēmas, finanšu datu/IT risinājumi un P2P (peer-to-peer) platformas. Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijas tirgu sāk iekarot kripto valūtu un blokķēdes risinājumi.
“Visās nozarēs pašlaik vērojams darbaspēka trūkums, arī “FinTech” nozare nav izņēmums. Šobrīd šī problēma daļēji tiek risināta, piesaistot speciālistus no ārvalstīm, taču nākotnē būs nepieciešams sagatavot vairāk konkurētspējīgus “FinTech” speciālistus tepat Latvijā, viņi būs nepieciešami gan jau esošajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas vēl tikai ieradīsies,” pauž Lūse.
Asociācijas vadītāja prognozē, ka tuvākajā nākotnē darba tirgū būs pieprasīti visa veida tehniskie speciālisti, īpaši multidisciplināri darbinieki, kuri spēj strādāt ar mākslīgo intelektu un ir “uz tu” gan ar tehnoloģijām, gan ar biznesu.
Tam piekrīt arī Banku augstskolas un RTU kopīgās profesionālās bakalaura studiju programmas “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas” direktors Andris Fomins.
“Digitalizācija finanšu sektorā turpināsies un rezultēsies ar pakalpojumu saskarsmes pilnveidošanu digitālā vidē. Mūs, kā lietotājus, varbūt vairs nesagaida tik grandiozas pārmaiņas finanšu pakalpojumu sniegšanas veidā, kā tas ir bijis iepriekš, bet mums priekšā ir dažādu jaunu IT un mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana, kas padarīs finanšu pakalpojumus vēl drošākus un ērtākus lietotājiem,” stāsta mācībspēks.
Viņš arī ar lepnumu piebilst, ka digitalizācijas procesu ieviešanā finanšu sektorā un digitālo finanšu pakalpojumu lietošanā Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, ir pussolīti priekšā daudzām attīstītām valstīm. Bakalaura studiju programma “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas” ir pirmā “FinTech” programma Baltijas reģionā. Tā ir unikāla gan Eiropas, gan pasaules līmenī, jo ļoti daudzās valstīs “FinTech” programmas tiek īstenotas Vadības zinātņu nozares studiju programmu ietvaros, savukārt Banku augstskolas un RTU kopīgi realizētajai studiju programmai tā ir ar ļoti nozīmīgu pievienoto vērtību – dziļām inženierzinātņu zināšanām.
“FinTech Latvia” asociācijas vadītāja Tīna Lūse pauž, ka tradicionālā pieeja, kad tiek saskaņota ilggadīga studiju programma, kura tiek pasniegta desmit un vairāk gadus, vairs nav atbilstoša mūsdienu realitātei, un tāpēc jaunais piegājiens, ko īsteno Banku augstskola, veidojot studiju programmas, konsultējoties ar tirgu, ir atbilstošais veids, kā reaģēt un nodrošināt konkurētspējīgu izglītību “FinTech” nozarē.
Banku augstskolas un RTU kopīgās profesionālās bakalaura studiju programmas direktors stāsta, ka šī starpdisciplinārā studiju programma tiek īstenota kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti jau kopš 2017. gada. Taču par tādas programmas nepieciešamību diskusijas ar kolēģiem un nozares pārstāvjiem sākušās jau pirms vairākiem gadiem, proti, jau 2015.–2016. gadā.
“Digitalizācija finanšu sektorā kļuva ļoti dinamiska jau 2010. gadu vidū, un finanšu nozares pārstāvji ziņoja, ka viņiem būs nepieciešami speciālisti, kuriem ir dziļas zināšanas gan finansēs, gan informācijas tehnoloģijās, jo tikai ar vienu jomu vairs nepietiek. Protams, abu jomu speciālisti ir pieprasīti, taču tie, kuriem ir starpdisciplināras zināšanas abās šajās jomās, ir pieprasīti vēl jo vairāk,” saka Fomins.
Darba vide kļūst aizvien starptautiskāka, tāpēc programma tiek īstenota angļu valodā, turklāt ar tās zināšanām mūsdienu jauniešiem nav īpašu problēmu.
“Tas ir saistīts ar to, ka “FinTech” jomā ir izteikti starptautiska vide, absolventi un esošie studenti strādā vadošajos starptautiskajos uzņēmumos un finanšu institūcijās, “FinTech” uzņēmumos, IT un citās kompānijās, kur komunikācijas valoda darbā ir angļu,” skaidro programmas direktors.
Tīna Lūse stāsta, ka par labiem darbiniekiem cīņa ir pastāvējusi vienmēr, un nozare ir gatava konkurēt par tiem. Jau šobrīd Latvijas “FinTech” uzņēmumi piedāvā pakalpojumus klientiem visā pasaulē.
Vienlaikus gan asociācija, gan Latvijas Banka strādā pie tā, lai piesaistītu uzņēmumus, kas reģistrē savu darbību Latvijā, bet strādā visā pasaulē. Uzņēmumu interesi veicina dzīves līmenis, digitālā pratība, publisko pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē, kā arī regulatora attieksme un piedāvātie atbalsta instrumenti.
“No uzņēmumiem saņemam atsauksmes, ka sadarbība ar regulatoru tiek vērtēta ļoti pozitīvi, jo vajadzību risināšana notiek operatīvi. Tas mudina uzņēmumus izvēlēties Latviju kā savu reģistrācijas vietu. Un, protams, reģistrējot savu darbību Latvijā un izmantojot “passporting” režīmu, var salīdzinoši vienkārši darboties arī citās Eiropas Savienības valstīs,” saka “FinTech Latvia” asociācijas vadītāja Tīna Lūse.
