Maija otrajā pusē, bija novērots mērens Covid-19 saslimstības pieaugums, jūnija sākumā vidējam pozitīvo paraugu īpatsvars sasniedza 2,5%, bet situācija stabilizējās.
Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2024. gada janvāra sākumā Latvijā tika novērota maksimāli nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija ar Covid-19, kad vidēji gandrīz katrs sestais (18%) tests uz SARS-CoV-2 vīrusu uzrādīja pozitīvo rezultātu. Līdz februāra sākumam situācija ievērojami uzlabojusies – vidējais pozitīvo testu īpatsvars samazinājies līdz 7% un turpināja samazināties vēl vairāk, sasniedzot minimālo līmeni aprīļa beigās un maijā pirmajā pusē, kad pozitīvo testu īpatsvars vidēji ir bijis 1,3%.
2024. gadā lielākajos Latvijas stacionāros, kas piedalās monitoringā, maksimālais pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 ir reģistrēts janvāra otrajā nedēļā (159 pacienti), bet maija trešajā nedēļā stacionāros ārstējās tikai 6 pacienti ar pamata diagnozi Covid-19, savukārt pēdējā jūnija nedēļā – 10 pacienti. Jūlija trešajā nedēļā stacionāros pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 bija 23 pacientiem. Tomēr, neraugoties uz būtisku infekcijas aktivizēšanos, līdzīgi straujš Covid-19 pacientu skaita pieaugums slimnīcās nav novērots, kas liecina, ka Covid-19 infekcija pašreiz izplatās galvenokārt gados jaunu cilvēku vidū un mazāk skar personas, kas pieder veselības riska grupai (seniori un personas ar hroniskām slimībām).
Saskaņā ar operatīvās uzraudzības datiem 2024. gadā lielākais mirušo Covid-19 pacientu skaits (23 pacienti) reģistrēts arī maksimālās saslimstības pieauguma periodā - janvāra pirmajā nedēļā. Samazinoties saslimstībai, maija trešajā nedēļā tika ziņots par vienu mirušu pacientu ar Covid-19 infekciju, bet pēdējā jūnija nedēļā nav saņemta informācija ne par vienu mirušu Covid-19 pacientu. Savukārt jūlija trešajā nedēļā tika reģistrēts viens nāves gadījums pacientam ar Covid-19 infekciju.
Jaunākie epidemioloģiskā monitoringa dati liecina, ka saslimstībai ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā ir izteikta pieauguma tendence. Uz paaugstinātu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas intensitāti un izplatību sabiedrībā norāda arī notekūdeņu monitoringa rezultāti https://bior.lv/lv/notekudeni2024 . Līdzīga tendence tika novērota maijā – jūnijā dažās citās Eiropas Savienības valstīs, kur situācija šobrīd jau ir stabilizējusies. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra eksperti atzīmē, ka šogad vasaras saslimstības pieaugums ar Covid-19 sācies agrāk nekā iepriekšējos gados.
Covid-19 gadījumu skaita pieaugums vasaras sākumā bija saistīts ar tādiem riska faktoriem, kā biežākiem cilvēku kontaktiem, intensīvu ceļošanu un imunitātes pret Covid-19 infekciju samazināšanos, bet pēdējo divu nedēļu pieaugumu, visticamāk, ievērojami ietekmēja arī jauna SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta KP.1 apakšlīnijas izplatīšanās, kas dažās citās ES valstīs notika agrāk.
Tāpat kā visi iepriekšējie Omikrona varianta celmi, KP.1, KP.2 un KP.3 ir spējīgi vieglāk pārvarēt iegūto imunitāti pret Covid-19 infekciju, ātrāk izplatīties un kādu laiku palikt par Covid-19 dominējošajiem ierosinātājiem, izraisot kārtējo mērenu saslimstības pieaugumu. Tomēr joprojām nekas neliecina, ka jauni SARS-Cov-2 vīrusa celmi, tostarp KP grupas celmi, varētu izraisīt smagāku klīnisko gaitu saslimušajiem vai ļoti augstu saslimstību.
Pateicoties imunitātei, kas iegūta vakcinācijas un/vai dabiskas infekcijas rezultātā, cilvēki tagad ir daudz labāk pasargāti no nopietnām slimībām, ko varētu izraisīt SARS-Cov-2 vīruss. Tāpēc ir svarīgi, lai personas, kas ietilpst riska grupā (seniori un pacienti ar hroniskām slimībām), turpinātu sezonālo vakcināciju pret Covid-19, kā arī vakcināciju pret sezonālo gripu. Atbilstoši aktuālajām vakcinācijas rekomendācijām pret Covid-19 riska grupu pacienti aicināti vakcinēties reizi gadā, pirms ziemas sezonas.
Profilakses pasākumi: https://www.spkc.gov.lv/lv/gripas-covid-19-un-citu-akutu-augsejo-elpcelu-infekciju-aaei-profilakses-pasakumi
