Ar Rīgas domes 2012. gada 3. jūlija lēmumu pašvaldība nodeva privatizācijai divdesmit divus neapbūvētus zemesgabalus, pie starptautiskās lidostas “Rīga”, kas 2022. gada 15. aprīlī tika pārdoti kārtējā Rīgas domes izsludinātā izsolē.
2022. gada 28. aprīlī starp Rīgas valstspilsētas pašvaldību un izsoles uzvarētāju noslēgts nomaksas pirkuma līgums, ar kuru tika iegādāti minētie zemes gabali.
Vienlaicīgi izmeklēšanā konstatēts, ka starp izsoles uzvarētāju un apsūdzētā uzņēmēja SIA vēl pirms izsoles sākuma tika noslēgts konsultāciju līgums, ar kuru cita starpā nolīgts par palīdzības sniegšanu, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu minēto zemes gabalu izsolē, kā arī nodrošinātu labākos iespējamos nosacījumus to iegādei. Turklāt tika noslēgts arī zemju pirkšanas priekšlīgums, ar kuru apsūdzētā uzņēmēja SIA tiktu pārdoti divi no iepriekš minētajiem zemes gabaliem, kas tiktu iegādāti Rīgas domes izsludinātajā izsolē.
Laika periodā no minēto zemes gabalu pārdošanas līdz 2023. gada nogalei Rīgas pilsētas tiesā pieņemti vairāki lēmumi par nostiprinājuma lūgumu atstāšanu bez ievērības, nolemjot nenostiprināt minēto zemes gabalu īpašuma tiesību maiņu Zemesgrāmatā, kā iemeslu minot apstākli, ka Satiksmes ministrija nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības piedāvātajam lietas apstākļu risinājumam un jautājuma par pirmpirkuma tiesībām izskatīšanai.
Lai iegādāto zemesgabalu īpašuma tiesības tiktu nostiprinātas Zemesgrāmatā, apsūdzētais uzņēmējs vērsās pie bijušā Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāja, lai viņš, izmantojot savstarpējās pazīšanās ar Satiksmes ministrijas amatpersonām, piedāvā kādai Satiksmes ministrijas amatpersonai kukuli – naudu 50 000 eiro apmērā, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka Satiksmes ministrija atsakās no pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz lidostas teritorijā esošajiem zemesgabaliem, un tie pārietu izsoles uzvarētāja un secīgi apsūdzētā uzņēmēja SIA īpašumā. Vēlāk šis abu apsūdzēto nodoms arī tika realizēts.
Tā kā izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka kukuļa piedāvāšana izdarīta juridiskas personas interesēs, tika uzsākts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Ekonomisko lietu tiesai vispārējā kārtībā pret apsūdzētajām personām un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.
“Vēlos izteikt lielu pateicību Satiksmes ministrijas amatpersonai, kas konkrētajā gadījumā neklusēja un nekavējoties informēja tiesībsargājošās iestādes par amatpersonas noziedzīgām darbībām, kas rezultējās ar kriminālprocesu, noziedzīga nodarījuma atklāšanu un, iespējams, novērsa vēl smagāku seku iestāšanos. Šobrīd amatpersonu noziegumu apkarošanas jomā prokuratūrai ir izveidojusies laba un konstruktīva sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm, kas rezultējas ar konkrētiem kriminālprocesiem un notiesājošiem spriedumiem. Kārtējo reizi aicinu sabiedrību aktīvi iesaistīties un informēt tiesībsargājošās iestādes par amatpersonu izdarītām pretlikumīgām darbībām un amatnoziegumiem, kam piemīt augsta kaitīguma pakāpe, kas tos izceļ līdzīgu noziegumu vidū. Tikai ar aktīvu sabiedrības līdzdalību būs iespējams šādus noziegumus izskaust un nodrošināt kopējās sabiedrības intereses,” norāda Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls.
Nulles tolerance pret negodprātīgām amatpersonām un aktīva rīcība šādu gadījumu izskaušanai ir viena no prokuratūras darbības prioritātēm.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
