5. jūlijs
Visas dienas garumā darbosies aktivitāšu norises vieta “iESpēju Eiropa”, ļaujot pieaugušajiem izaicināt sevi, piedaloties viktorīnā "ESzinuES”. Paralēli aicinām uz “iESpēju Eiropas” aktivitātēm “miniLAMPĀ”.
No 18.00 aicinām uz diskusiju "Sabiedrība kā atspere – izturēt spiedienu un atgriezties”. Runāsim par to, kā pēdējo gadu notikumi, dažāda veida krīzes un izaicinājumi ietekmējuši sabiedrības ikdienu Latvijā un citviet Eiropā. Neskatoties uz notikumu pavērsieniem, lai saglabātu ES un Latvijas konkurētspēju, kā arī nodrošinātu dažādu resursu pieejamību un ilgtspēju, mums ir jābūt daļai no zaļās un digitālās pārejas. Tāpat – neskatoties uz dažādu instrumentu un atbalsta mehānismu pieejamību, ārkārtīgi svarīga kļūst arī sabiedrības pašas spēja mobilizēties, pieņemt pārdomātus lēmumus, tā ļaujot satricinājumus un krīzes pārvarēt maksimāli nesāpīgā veidā un atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Diskusijā runāsim par to, vai mēs Latvijā vairāk gaidām Laimes lāci, vai tomēr vēlamies veidot lielāku noturību? Un, ja vēlamies izaugsmi, stabilitāti, tad kādi ir darāmie darbi?
Diskusiju moderēs Miķelis Bendiks, koprades fasilitators, procesu vadības eksperts, pārmaiņu vadības eksperts un LEGO®️ SERIOUS PLAY®️ fasilitators. Diskusijas dalībnieki: Inese Vaivare, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore, Mārtiņš Vargulis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, pētnieks un RSU lektors, Kristaps Eklons, SIA “Rīgas ūdens” drošības pārvaldnieks un Aigars Mikiško, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un noturības departamenta direktors.
6. jūlijs
Visas dienas garumā darbosies aktivitāšu norises vieta “iESpēju Eiropa”, ļaujot pieaugušajiem izaicināt sevi, piedaloties viktorīnā "ESzinuES”. Paralēli aicinām uz “iESpēju Eiropas” aktivitātēm “miniLAMPĀ”.
No 12.00 aktivitāšu vietā “iESpēju Eiropa” diskusija “Maldugunis informatīvajā telpā”. Diskusijas fokusā – cīņa ar dezinformāciju. Dezinformācija ir apzīmējums tīši sagrozītas informācijas pasniegšanai, taču vienlaikus šis jēdziens bieži vien tiek lietots nevietā, jo esam pavirši savā izteiksmes veidā. Raugoties plašāk – pāri valsts un ES robežām, redzam, ka dezinformācijas naratīvi tiek apzināti kultivēti un izplatīti. Kā vilnis, ar dienu, nedēļu vai dažreiz mēnešu nobīdi, tie veļas pāri dažādām sabiedrības grupām, maldinot par notiekošo, novēršot uzmanību, apšaubot demokrātiju, vēlēšanas, cilvēktiesības un brīvības. Sabiedrības polarizācija, kritiskās domāšanas un mediju lasītprasmes trūkums, pieejamās informācijas apjoms un intensitāte, kā arī tehnoloģiju straujā attīstība, mūs padara par dezinformācijas izplatītāju viegliem mērķiem. Troļļu fermām un botiem nu pievienojušies dziļviltojumi, mehāniski radīti paziņojumi un vēstījumi, un savu uzvaras gājienu sācis MI.
Diskusiju moderēs Mārtiņš Hiršs, politikas doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks, līdzautors "Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”. Diskusijas dalībnieki: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs, Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks, Evita Puriņa, žurnāliste, "Re:Check" redaktore un Jānis Buholcs, pētnieks Vidzemes Augstskolā un BECID projekta pārstāvis.
Plkst. 16.00 tiekamies diskusijā “Ar burkānu vai pātagu – kā īstenosim Eiropas zaļo kursu?” ES mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, EK ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu — vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku. Lai arī nav šaubu par to, ka Zaļā kursa virziens ir pareizs, mēs visi gan individuālā, gan valsts līmenī varam pārskatīt savus paradumus, lai saimniekotu zaļāk un ilgtspējīgāk. Taču svarīgi to darīt pārdomāti, ņemot vērā gan Latvijas situāciju un reālās iespējas, gan arī ikviena sabiedrības locekļa iespējas un izaicinājumus.
Diskusiju moderēs Jānis Ķīnasts, Jaunā Eiropas Bauhaus vēstnieks. Diskusijas dalībnieki: Māris Olte, pētnieks, Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs un Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre.
Dienas noslēgumā plkst. 19.00 diskusija “Sprints vai maratons – kā Latvijai panākt Lietuvu un Igauniju?” Latvijas vidējais ienākumu līmenis ir par ceturtdaļu zemāks nekā vidēji ES. Tas nozīmē, ka Latvija ir 15 gadu attālumā, jo šodienas labklājība ir līdzīga tai, kāda daudzām ES valstīm bija ap 2008. gadu. Igaunijas un Lietuvas atpalicība no ES-27 vidējā ienākuma līmeņa ir divas reizes mazāka nekā Latvijai. Latvijas ienākumu atpalicība no Igaunijas vērojama jau ilgāku laiku, kamēr Lietuva piedzīvojusi ekonomikas izrāvienu tieši pēdējo 10-15 gadu laikā. Latvijas valdība izvirzījusi ambiciozu plānu dubultot Latvijas ekonomiku tuvāko desmit gadu laikā. Vai tas ir reāli un sasniedzami? Kā šai procesā var palīdzēt Eiropa, zaļā un digitālā pāreja? Kādi mājasdarbi veicami pašiem? Ir viedokļi, kas argumentē, ka, lai panāktu Lietuvu un Igauniju, kā arī tuvotos ES vidējam līmenim, valstī ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Kas slēpjas zem šiem vārdiem?
Diskusiju moderēs Arnis Sauka, SSE Riga profesors. Diskusijas dalībnieki: Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs, padomnieks, Pēteris Vilks, VK vadītāja vietnieks, Dāvis Siksnāns, Printful līdzdibinātājs un Liene Briede, RTU inovāciju prorektore.
Diskusijai “Sprints vai maratons – kā Latvijai panākt Lietuvu un Igauniju?” varēs sekot tiešsaistē Eiropas Komisijas Facebook lapā un YouTube profilā, kā arī paša festivāla mājaslapā.
Uz tikšanos “LAMPĀ”!
