Vispirms, EK secina, ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai. Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES. Neadekvāti zems finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem. Likumsakarīgi, ka tā iedzīvotāju daļa, kas ziņo par nepieejamu medicīnisko palīdzību, Latvijā ir viena no augstākajām ES, turklāt ar tendenci pieaugt.
Otrkārt, valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņojumā ir novērtēts kā stagnējošs. Tas nozīmē, ka, lai arī piešķirto eiro izteiksmē nozares budžets kļūst lielāks, procentos no IKP tas būtiski nepieaug (ja neskaita pandēmijas periodu, kad valdības finansējums veselības aprūpei sasniedza 6,3% no IKP). Patlaban Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (7,7% no IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētajiem 6% no IKP.
Treškārt, par nozīmīgu šķērsli veselības aprūpes nodrošināšanai ir atzīts pastāvīgais cilvēkrersursu trūkums nozarē. Ārstu skaita attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir zem vidējā ES rādītāja, kamēr attiecībā uz māsām šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES. Galvenais cēlonis tam ir zemā darba samaksa, kas traucē gan piesaistīt, gan noturēt darbiniekus veselības aprūpes valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc iepazīšanās ar EK ziņojumu secina: “Svaigi publiskotais EK viedoklis skaidri parāda, cik aplams un nehumāns ir bijis pirms nedēļas pieņemtais valdības lēmums svītrot veselības aprūpi no valsts prioritāšu saraksta.”
LVSADA plāno atsaukties uz minētajām EK norādēm Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē, kas šodien, 20. jūnijā, notiks Veselības ministrijā.
