Konkursā 1. vieta tika piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem Igoram Tatarinovam un Reinim Falam par darbu "Filipsa līkne eirozonā: inflācijas un izlaides starpības prognozēšana, izmantojot izskaidrojamus neironu tīklus" (Phillips Curve in the Eurozone: Forecasting Inflation and the Output Gap Using Explainable Neural Networks).
Šajā darbā aplūkota "puslodes" neironu tīklu (Hemisphere Neural Networks) izmantošana eirozonas inflācijas un izlaides starpības prognozēšanā Filipsa līknes makroekonomiskā modeļa ietvaros. Šīs metodes izmantošana ir problemātiska, ņemot vērā šā reģiona datu struktūras sarežģītību. Lai prognozētu izlaides starpību un inflācijas komponentus, pētījumā izmanto progresīvu datu priekšapstrādi, mašīnmācīšanās metodes un optimizācijas algoritmus, kā arī mērogo "puslodes" neironu tīklus, paplašinot izpēti ar salīdzinājumu ar tradicionālajiem modeļiem. "Puslodes" neironu tīklu modelis ir inovatīva metode, kuru ASV pētījumā 2022. gadā pirmais ieviesa F. G. Kulombs (P. G. Coulombe). Šajā darbā metode pielāgota eirozonai. Autori parāda, ka visiem testētajiem "puslodes" neironu tīkla modeļiem ir augstāka inflācijas prognozēšanas precizitāte nekā etalona lineārās regresijas un viendimensijas ARIMA modeļiem un tie palīdz interpretēt rezultātus. Izlaides starpības prognozēšanas rezultāti apliecināja modeļu spēju izsekot vispārējām tautsaimniecības tendencēm.
Diviem darbiem piešķirta 2. vieta.
Rīgas Ekonomikas augstskolas studentes Luīze Mestere un Anastasija Sergeļa darbā "Klimata risku vadība: Āfrikas klimata šoku pārrobežu ietekmes uz Eiropas Savienību novērtēšana ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību" (Navigating Climate Risks: Assessing Cross-Border Spillovers of African Climate Shocks on European Union through International Trade) aplūko Āfrikas klimata šoku ietekmi uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, pētot tirdzniecības pārmaiņas dažādu produktu kategorijās.
Rīgas Ekonomikas augstskolas studentes Abigeila Keirāne un Jekaterina Šagejeva darbā "Latvijas darba tirgus zem mikroskopa: minimālās algas ietekme uz ienākumu atšķirībām dažādās profesijās" (Latvian Labour Market under the Microscope: Minimum Wage Impacts on Income Disparities Across Different Occupations) analizē minimālās algas pieauguma ietekmi uz darba samaksas atšķirībām dažādās profesijās Latvijā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta 2020.–2023. gada datus un piemērojot starpību salīdzināšanas metodoloģiju.
Piešķirtas trīs 3. vietas.
Rīgas Ekonomikas augstskolas studentes Polīna Karaseva un Ilze Katrīna Lumpova darbā "Ķīnas svītrošana no ES vienādojuma: importa aizstāšana Covid-19 pandēmijas laikā" (Removing China from the EU's equation: The replacement of imports during Covid-19) pēta Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spēju atteikties no Ķīnas importa potenciālas riska mazināšanas politikas gadījumā.
Viļņas universitātes Biznesa skolas studente Ieva Vitaitīte (Ieva Vitaitytė) darbā "Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū veikto ieguldījumu ienesīgumu ietekmējošu rādītāju noteikšana" (Determination of Indicators Influencing Investment Yields in the Baltic Commercial Real Estate Market) aplūko faktorus, kas pasaules mērogā būtiski ietekmējuši komerciālo nekustamo īpašumu ienesīgumu, un piedāvā Baltijas tirgus ienesīguma modeļus.
Rīgas Ekonomikas augstskolu studentu Olivera Strastina (Oliver Strastin) un Rasmusa Strastina (Rasmus Strastin) darbā "Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ietekme uz uzņēmumu ekonomisko sniegumu" (European Emissions Trading Scheme (EU ETS) impact on firm economic performance) analizēts tas, kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) 3. posma ieviešana ietekmē ES apstrādes rūpniecības uzņēmumu īstermiņa ekonomisko sniegumu.
Piešķirtas trīs veicināšanas balvas: Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem Markusam Baltajam un Evitai Sondorei par darbu "Reālās pasaules aktīvu žetonizācijas ekonomiskās ietekmes potenciāls", Latvijas Universitātes studentei Ilzei Verpakovskai par darbu "Ilgstošā bezdarba risku ietekmējošie faktori Latgales reģionā" un Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem Matīsam Jānim Rekertam un Sirlei Sarevali (Sirle Saareväli) par darbu "Privātā kapitāla aktivitāte Baltijā: ietekme uz portfeļa uzņēmumu finanšu rādītājiem".
Studentu konkursa dalībniekus svinīgā pasākumā sveica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas.
Latvijas Banka 2023./2024. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, 22., augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kurā tika aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studenti, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs.
Šogad konkursā iesniegti 33 darbi no 6 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, un Viļņas universitātes Biznesa skolas).
Sīkāku informāciju par konkursu sk. https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-petniecisko-darbu-konkurss.
Konkursa materiāli tiks ievietoti Latvijas Bankas tīmekļvietnēs bank.lv un makroekonomika.lv.
