"Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos. Tomēr dažādi globālie satricinājumi (piemēram, 2008. gada finanšu krīze, Covid-19 pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi) mēdz izraisīt pēkšņas un būtiskas finanšu tirgus svārstības. Tādējādi Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku uzkrātā kapitāla vērtība var strauji un nozīmīgi samazināties, negatīvi ietekmējot saņemamās pensijas apmēru.
Finanšu tirgus svārstību risku VFPS dalībnieki var samazināt, izvēloties zema riska ieguldījumu plānu, kurā lielākā daļa līdzekļu netiek ieguldīti akcijās vai riska ziņā tām pielīdzināmos finanšu instrumentos. Šādu stratēģiju ir izvēlējušies vairākums 1960. gadā dzimušo VFPS dalībnieku, kuri šogad sasniegs pensionēšanās vecumu – 65 gadus. Taču šajā vecumgrupā 1.4 % dalībnieku savu VFPS kapitālu ir ieguldījuši augsta riska ieguldījumu plānos, kuru prospekti paredz vairāk nekā 50 % no ieguldījumu plāna aktīviem ieguldīt akcijās. Papildus tam 26 % dalībnieku no minētās vecumgrupas ir ieguldījuši plaši izmantotajos vidēja riska ieguldījumu plānos, kuros akciju īpatsvars var sasniegt 50 %. Lai gan šie plāni nav piedzīvojuši negatīvu ienesīgumu pēdējā gada laikā, tie nav pilnībā atguvuši pēdējā mēneša laikā zaudēto vērtību.
Turklāt ne vienmēr ieguldīšana ieguldījumu plānos ar mazāk riskantiem finanšu instrumentiem var pasargāt VFPS dalībnieku pensiju uzkrājumu no vērtības krituma īstermiņā, jo nozīmīgs vērtības samazinājums iespējams arī obligācijām, kā tas notika, piemēram, 2022. gadā, strauji augot procentu likmēm.
Šo īstermiņā iespējamo negatīvo ietekmi neļauj novērst Valsts fondēto pensiju likumā noteiktā kārtība, kas paredz, ka, VFPS dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju, vienlaikus tiek pārdots viss dalībnieka VFPS uzkrātais kapitāls, fiksējot tā vērtību brīdī, kas var būt finansiāli nelabvēlīgs.
Lai mazinātu īstermiņa tirgus svārstību ietekmi un dotu iespēju vairot uzkrātā kapitāla vērtību, Latvijas Banka rosina pilnveidot VFPS kapitāla izmaksas kārtību, paredzot iespēju personai pašai izvēlēties piemērotāko brīdi kapitāla izmaksai. Covid-19 krīzes laikā šāda iespēja tika noteikta uz laiku, ļaujot atlikt kapitāla izmaksu līdz diviem gadiem. Latvijas Bankas ieskatā šāda iespēja būtu jāparedz pastāvīgi.
Pašlaik persona var saņemt VFPS uzkrāto kapitālu divos veidos – pievienot kapitālu valsts pensiju 1. līmenim vai iegādāties dzīvības apdrošināšanas polisi (mūža pensiju).
Pastāvošā kārtība sniedz izvēles iespējas, tomēr ļoti ierobežotā veidā. Galvenais trūkums ir visa VFPS uzkrātā kapitāla vienlaicīga pārdošana un uzkrāšanas pārtraukšana. Ņemot vērā iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma pieaugumu, šis ir būtisks laika periods, kurā iespējams vairot uzkrātā kapitāla vērtību, tādējādi mazinot inflācijas negatīvo ietekmi.
Latvijas Bankas ieskatā, lai mazinātu strauju un būtisku finanšu tirgus svārstību negatīvo ietekmi, būtu lietderīgi VFPS dalībniekiem dot iespēju uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pakāpeniski pievienot nefondētajam pensijas kapitālam, pārdodot aktīvus pa daļām. To ir iespējams panākt, ļaujot pensiju pārvaldniekiem pašiem veikt uzkrātā kapitāla izmaksu pakāpeniski atbilstoši VFPS dalībnieku iesniegumam realizēto plānu daļu veidā. Pensiju pārvaldnieku iesaiste pensiju izmaksu fāzē būtiski paaugstinātu konkurenci, jo papildinātu šā brīža pakalpojumu sniedzēju – mūža pensijas apdrošinātāju – loku.
Latvijas Banka ierosina papildināt VFPS kapitāla izmaksas veidus, lai sniegtu plašākas izvēles iespējas VFPS dalībniekiem:
- mūža pensijas apdrošināšanas polise ar izmaksu ieguldījumu fondu daļu veidā līdz mūža beigām;
- izmaksas no fonda (fonda pensija) ar izmaksu ieguldījumu plānu daļu veidā līdz mūža beigām;
- izmaksas no fonda (fonda pensija) ar izmaksu ieguldījumu plānu daļu veidā noteiktā periodā;
- daļēja vienreizēja uzkrātā kapitāla izmaksa, pārsniedzot noteiktu uzkrātā kapitāla apmēru.
Ieviešot papildu VFPS uzkrātā kapitāla izmaksas iespējas, tiktu paplašināta VFPS dalībnieku rīcības brīvība un nodrošināta lielāka elastība uzkrātā kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām un apstākļiem.
Piedāvātie četri papildu VFPS kapitāla izmaksas veidi ir apspriesti ar apdrošināšanas un pensiju pārvaldnieku nozares asociācijām un ar tiem ir iepazīstināta Labklājības ministrija.
Ar Latvijas Bankas vēstules atbildīgajai Saeimas komisijai pilnu tekstu iespējams iepazīties šeit: https://www.bank.lv/images/pielikumi/V%C4%93stules_komisijai/MK_par_P2L_atliksanu.pdf.
