Ar grozījumiem likumā nostiprināts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Tāpat noteikts, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par informācijas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un apmaksas kārtību publiskošanu ārstniecības iestādē. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pastāv gadījumi, kad pacients par nepieciešamību veikt attiecīgu maksājumu tiek informēts tikai pēc manipulācijas, tādējādi radot situāciju, kurā viņš var nebūt spējīgs norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.
Nostiprinātas arī pacienta tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. Grozījumi paredz, ka to sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, kad viņš pamatoti paredz, ka tas varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību, teikts likumprojektā. Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi, paredz grozījumi.
Likumā nostiprināts arī ārstniecības iestādes pienākums nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izvēlētam pārstāvim pastāvīgu klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā, ja klātbūtne netraucē ārstēšanu un to pieļauj apstākļi.
Tāpat noteikts, ka ārstniecības iestādei nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā ir jānodrošina viņa fiziskā un mentālā labklājība, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam, ciktāl tas ir iespējams. Paredzēts, ka ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības.
Ar grozījumiem likumā nostiprināts, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Tāpat noteikts, ka pacientam ir tiesības pieaicināt citu personu ar nosacījumu, ka tā ārstniecībai netraucē. Pastāv situācijas, kad pacientam ir nepieciešams īpašs fizisks un emocionāls atbalsts, piemēram, uzzinot par smagu vai neārstējamu slimību, atzīmē likumprojekta autori.
Gadījumā, ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacientam pašam būs jānodrošina tulkošana, izņemot gadījumus, kad tas nebūs iespējams objektīvu iemeslu dēļ, paredz grozījumi.
