Plānots paplašināt valsts atbalstu pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu. Proti, karavīriem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestā un pēc tā atvaļināti rezervē, finansēs studijas arī otrā cikla augstākās izglītības programmā. Patlaban augstskolas un koledžas finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pabeiguši valsts aizsardzības dienestu.
Izmaiņas paredz, ka iesaucamajiem karavīriem kompensēs sabiedriskā transporta izdevumus, lai nokļūtu no deklarētās dzīvesvietas līdz veselības pārbaudes komisijai un atpakaļ, kā arī līdz dienesta vietai. Tāpat šiem karavīriem plānots kompensēt ēdināšanas izdevumus veselības pārbaudes dienā. Ministru kabinetam būs jāizstrādā šo kompensāciju nosacījumi.
Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka dienestam nav pakļauti pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar valsti, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniedzības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina.
Patlaban vairāk nekā 100 karavīri no tikko absolvējušiem 245 valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīriem turpinās dienestu jau profesionāli Latvijas armijā, liecina Aizsardzības ministrijas informācija. Valsts aizsardzības dienesta karavīru vidējais vecums ir no 19 līdz 20 gadiem.
Valsts aizsardzības dienestā ir pienākums dienēt katram Latvijas pilsonim – vīrietim – viena gada laikā pēc 18 gadu sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus likums noteic, ka dienestā brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Viens no trim valsts aizsardzības dienesta veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos, un plānots, ka 2025.gadā tajā iesauks 1040 jauniešus – 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā.
