DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Saeimas Tautsaimniecības komisija izbraukuma sēdē RTU – fokusā zinātnes komercializācija un inovāciju pārvaldība

Lai stiprinātu dialogu starp likumdevēju un akadēmisko vidi, meklējot gan sistēmiskus, gan praktiskus risinājumus, kā veicināt zinātnes rezultātu nonākšanu tautsaimniecībā un radīt konkurētspējīgu, zināšanās balstītu ekonomiku, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 3. martā, dosies izbraukuma sēdē uz Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).

Izbraukuma sēdes laikā komisija kopā ar zinātniekiem, universitāšu mācībspēkiem un nozaru ekspertiem vērtēs zinātnes komercializācijas potenciālu Latvijā, analizēs inovāciju pārvaldības modeļa pilnveides iespējas, kā arī apspriedīs nepieciešamos normatīvos un politikas uzlabojumus, lai sekmētu sadarbību starp augstskolām, uzņēmējiem un valsti.

Sēde sāksies pulksten 12.00 RTU telpās Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā. Zinātnieku redzējumu prezentēs RTU rektors Tālis Juhna un inovāciju prorektore Liene Briede. Diskusijā piedalīsies arī Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Daugavpils Universitātes vadība un zinātnieki, kā arī ministriju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.

Pēc sēdes, pulksten 13.30, deputāti iepazīsies ar RTU Zinātnes un inovāciju centru, savukārt turpinājumā aicināti piedalīties konferencē “Zināšanas – Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības pamats. Ceļa karte zinātņietilpīgai Latvijas ekonomikas attīstībai”. Konferences mērķis ir veicināt strukturētu un uz datiem balstītu dialogu starp lēmējvaru un akadēmisko vidi, stiprinot pārdomātu lēmumu pieņemšanu augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju ekosistēmas attīstībai Latvijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI