Patlaban minētās slimnīcas darbojas kā kapitālsabiedrības, taču reforma paredz pāreju uz atvasinātas publiskas personas juridisko formu. Veselības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē uzsvēra, ka esošais pārvaldības modelis nav ilgtspējīgs, jo kapitālsabiedrību darbība balstās peļņas loģikā, savukārt klīnisko universitāšu slimnīcu galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrībai kritiski nepieciešamus veselības aprūpes pakalpojumus.
“Klīniskās universitāšu slimnīcas pilda valsts deleģētu funkciju – tās nodrošina augstākās sarežģītības ārstniecību, krīžu gatavību un jauno ārstu sagatavošanu. Tāpēc būtiskākais slimnīcu darbībā ir sabiedrības intereses, nevis tikai rentabilitāte. Piedāvātās izmaiņas ļaus veidot stabilāku, caurspīdīgāku un pacientu vajadzībām atbilstošāku sistēmu, kā arī fokusēties uz izcilību ārstniecībā, aprūpē, izglītībā un zinātnē,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Reforma paredz nodrošināt stabilu finansējumu slimnīcu kritiskajām funkcijām – infrastruktūrai, unikālajai ekspertīzei un krīžu gatavībai. Tā uzlabos pakalpojumu pieejamību pacientiem un paplašinās iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Tāpat iecerēts stiprināt klīnisko universitāšu slimnīcu metodisko virsvadību pār citām ārstniecības iestādēm un sakārtot sadarbību starp valsti, slimnīcām un universitātēm jauno speciālistu sagatavošanā. Visām trim slimnīcām plānots izveidot vienotu padomi, nodrošinot kopīgu stratēģisku skatījumu uz sistēmas attīstību un mazinot pārvaldības sadrumstalotību.
Reforma attieksies tikai uz trim klīniskajām universitāšu slimnīcām, nemainot pārējo ārstniecības iestāžu juridisko statusu un finansēšanas modeli, iepriekš norādīja A.Bērziņš.
Vienlaikus Saeima atbalstīja arī saistītos grozījumus Ārstniecības likumā un izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Lai izmaiņas stātos spēkā, likumprojekti Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
