Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Sarunās būtiska vienošanās panākta datu pieejamības jomā, kas sekmēs efektīvāku pašvaldību darbu, plānojot attīstību, investīcijas un pieņemot lēmumus. Jautājumā par oficiālās un eksperimentālās statistikas nodrošināšanu, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) klātesošos informēja, ka līdz nākamā gada beigām izveidos datu pārvaldības risinājumu, kas nodrošinās pašvaldībām teritoriālas attīstības plānošanas un rezultātu mērīšanas, kā arī pašvaldību attīstības salīdzināšanas rīku.
Vienlaikus puses vienojušās, ka CSP pašvaldībām sagatavos demogrāfijas prognozes, kas būs reālajā situācijā datos balstīts oficiāls pamats lēmumiem, pašvaldībām analizējot bērnudārzu pieejamību, infrastruktūras attīstību, transporta maršrutus u.c. Tāpat pašvaldības varēs redzēt klimata politikas datus un reģionālo attēlošanu, tiks identificētas jaunas teritoriālās statistikas vienības un teritoriālā statistika. Lai sasniegtu šo mērķi, jāizveido kompetents, profesionāls atbalsta centru pārnozaru datu drošai pieejamībai. Tāpēc EM valsts budžetā to virzīs kā prioritāti, lai nākamgad varētu ieguldīt modernizācijā vairāk nekā 4 milj. eiro, 2026.gadā 3,9 milj. eiro, 2027.gadā 4,2 milj. eiro, 2028.gadā 4,8 milj. eiro un turpmāk katru gadu 5,3 milj. eiro.
Runājot par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu jomā, puses vienojās cieši sadarboties, lai panāktu līdzsvarotu regulējumu un labvēlīgu investīciju vidi, veicinot straujāku pašvaldību attīstību. LPS uzsver, ka ir jāsekmē uzticēšanās pašvaldībām un jāmazina pārregulēšanā normatīvā līmenī, īpaši procesos, kas attiecas uz teritorijas attīstības jautājumiem un rīcību ar pašvaldības nekustamo īpašumu. Valsts nodrošinātie dati ir instruments pašvaldībai, bet tas nevar ierobežot pašvaldības rīcības brīvību tās funkciju izpildē. Tāpat tiks turpināts darbs pie samērīgas prakses ietekmes uz vidi novērtēšanas jomā, vienlaikus EM sniegs pašvaldībām vajadzīgo atbalstu gadījumā, ja valsts institūciju prasības būvniecības administratīvajā procesā ir nesamērīgas vai neatbilst normatīvajam regulējuma nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā.
Sarunās par industriālo parku un teritorijas attīstības iespējām puses vienojās, ka EM sadarbībā ar LPS un Satiksmes ministriju (SM) strādāt pie kritiskās infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas jautājumiem, jo attīstīta autoceļu un dzelzceļa infrastruktūra nodrošina efektīvu loģistiku un ražošanas procesus, kas ir būtiska vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat puses vienojās, ka EM valsts budžetā 2025. gadam un budžeta ietvarā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam iesniegs kā prioritāro pasākumu Finanšu instrumentu - aizdevumi investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi ar ikgadējo finansējumu 80 milj. eiro. Vienlaikus pie Eiropas Savienības (ES) fondu vidusposma pārskata ietvara, vērtēs iespēju novirzīt papildu finansējumu vismaz 30 milj. eiro Atbalstam jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt industriālo teritoriju un saistītās loģistikas attīstību visā Latvijā. EM sadarbībā ar Finanšu ministriju un SM piesaistīs arī citus finanšu avotus, piemēram, PPP, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF), Kohēzijas fondu.
Savukārt uzsverot nepieciešamību pēc zemās īres maksas mājokļu būvniecības reģionos, puses vienojās ,ka jānodrošina finansējama nepārtrauktība jaunu projektu realizēšanā, tāpēc EM valsts budžeta prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīs papildus finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai.
Sarunās par mājokļu politiku puses vienojās par atbalstu 2021.-2027.gada ES fondu finansējuma pārdalei 18,5 milj. eiro apmērā no 4.3.1.4. pasākuma Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās, izbūvējot liftus uz 4.3.1.3. pasākuma Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība 2. kārtu (jaunu dzīvojamo māju būvniecība). Lai panāktu, ka rinda pēc pašvaldību mājokļiem būtiski samazinātos, EM ir izstrādājusi atbalsta programmu sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai.
Visbeidzot LPS akcentēja, ka pašlaik valstī nav objektīvas informācijas, kāds ir pašvaldību dzīvojamā fonda apjoms, tehniskā stāvokļa raksturojums, netiek apkopoti dati par mājokļu monitoringu, personu grupām, kas reģistrētas pašvaldību dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē. Tāpat dati vajadzīgi par izlietotiem finanšu līdzekļiem, sniedzot palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, pastāv arī jauno specialistu uzskaites trūkums, nepieciešama apkopota informācija par izdevumiem dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei. Tāpēc puses vienojās, ka, valstij paredzot jaunas iedzīvotāju grupas, kurām saskaņā ar likumu Par palīdzības sniegšanu mājokļu jautājumu risināšanā jāsniedz atbalsts, jābalstās uz datos pamatotu informāciju par pašvaldību iespējām šādu palīdzību sniegt.
