DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības
7
7

Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicina Saeimu neatbalstīt Varakļānu un Madonas novada apvienošanu 

Publicitātes foto

Biedrība “Latgolys Saeima” nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam ar lūgumu respektēt Latgales kongresa 2022. gada 27.-29. aprīlī pieņemto rezolūciju, kuras 3. panta 2. punkts nosaka Varakļānu novadu iekļaut Latgales plānošanas reģionā, Latgales vēlēšanu apgabalā un valsts pārvaldes Latgales teritoriālajās struktūrās.  

Biedrība “Latgolys Saeima” uzskata, ka Varakļānu novads ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Novada mākslīga atraušana no Latgales reģiona nav loģiska, ekonomiski pamatota un apdraud valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu. Pastāv objektīvas bažas, ka novads zaudēs savu unikālo kultūrvidi, kā tas jau ir noticis laika gaitā no Latgales atdalītajās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kas atrodas Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionos. 

Biedrības priekšlikums ir nevirzīt likumprojektu otrajam lasījumam, pirms nav veikts neatkarīgs pētījums par Varakļānu novada iedzīvotāju ieguvumiem, pievienojot to vienam, vai otram novadam, analizējot sociālekonomiskos aspektus, darba ņēmēju migrāciju, pakalpojumu un izglītības pieejamību, uzņēmēju iespējas izmantot Latgales speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības un valsts atbalsta mehānismus Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei. 

Biedrība “Latgolys Saeima” uzsver, ka iedzīvotāju aptaujai ir konsultatīvs, nevis izšķirošs vai noteicošs faktors. Attiecīgi, arguments par 2021.gada iedzīvotāju aptauju Varakļānu novadā nevar tikt izmantots kā pamats piedāvātā likumprojekta pieņemšanai. 

Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes (LKLIP) vārdā tās priekšsēdētājs Agris Bitāns ir vērsies pie Saeimas Latgales deputātiem, norādot, ka piedāvātais likumprojekts un tā virzīšana un apspriešana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā liecina par Latgales un latgaliešu identitātes, un arī demokrātisko principu neievērošanu, gan sūtījis juridiskos argumentus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Valsts prezidentam. Tāpat ir uzrunāts partijas “Vienotība” vadītājs A. Ašaradens, uzsverot, ka partija ir parakstījusi Memorandu ar LKLIP, tādējādi apliecinot savu politisko gribu sadarboties Latgales kongresa rezolūcijas īstenošanā, kā arī dialoga veicināšanā, kas šajā jautājumā izpaliek. 

Jau agrāk LKLIP vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījusi, ka jautājumu par Varakļānu novada vietu Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrās jāskata vēsturiskā taisnīguma un Satversmē noteikto valsts pamatvērtību kontekstā. Nevirzīt un neatbalstīt grozījumus “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz Varakļānu novadu līdz ar 2025.gada pašvaldību vēlēšanām pievienot Madonas novadam. Vēstulē teikts, ka šodienas “neskaidrā” situācija par Varakļānu novada piederību vienam vai otram reģionam ir padomju okupācijas sekas, kas joprojām nav novērstas. Tas nav tikai jautājums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam. Tas ir jautājums par vēsturisko taisnīgumu un cieņu pret Latgali kā latviešu vēsturisko zemi, un aicina izvērtēt iespēju atstāt Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību. 

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI