Rīgas dome sadarbībā ar LDF un aktīviem iedzīvotājiem, piemēram, apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem, jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās Rīgā – Grīziņkalna parkā, Lucavsalā, Juglā pie Umurgas ielas, pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai, teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma, teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas, kā arī pie Rumbulas un Velnezera peldvietām. Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte
Jau maija sākumā vairākās pilsētas pļavās, piemēram, pie 45. vidusskolas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Juglas promenādes, Šarlotes ielas skvērā labi attīstījās un ziedēja gaiļbiksītes. Gandrīz visās pilsētas pļavās tehniskos pļaušanas darbus veic SIA “Rīgas meži”, sekojot LDF norādījumiem. Agrā pļauja var radīt neizpratni, taču, ja vien nokrišņu režīms būs pietiekams, jau pāris nedēļu laikā pēc pļaušanas pļavās būs vērojams ziedošs atāls.
Savukārt tās pļavas, kas atrodas izteikti saulainās, sausās vietās, piemēram, Imantas tirgus, Jūrmalas gatves, Bolderājas, Ezermalas ielas pļavas, atstātas nepļautas gan tāpēc, ka tajās nevēlamo sugu ekspansijas vērojamas mazāk, gan tāpēc, ka kopumā šogad ieildzis sausums. Tomēr arī līdzšinējie projekta teritoriju apsaimniekotāji ir iesaistīti teritoriju kopšanā, veicot biežāku pļaušanu gan ietvēm, ceļiem divu metru platumā, kā arī atkritumu vākšanu.
Patlaban vēl nepļautajās pilsētas pļavās šobrīd zied zvaguļi, dažādu sugu gundegas, rasaskrēsliņi, plaukst pīpenes, dzeltenās ilzītes, madaras, āboliņi. Kopumā šogad vērojama ļoti strauja augu attīstība un jau šajā brīdī tās izskatās kā tradicionāli pirms Jāņiem. Arvien vairāk pilsētas pļavās parādās arī īsto pļavu augi – dabisko zālāju indikatorsugas – vidējā ceļteka, dzirkstelīte, klinšu noraga, mārsila kalnamētra, sveķenes un citas. Spradzenes, kas ir meža zemeņu tuvas radinieces, konstatētas Liedes ielas, Imantas tirgus, Rīgas Zooloģiskā dārza un Zāģeru ielas pilsētas pļavās.
Līdzās īstiem pļavu augiem pilsētas pļavās sāk parādīties arī reti augi, piemēram, parastā armērija un pūkainais plostbārdis – abas sugas ierakstītas gan Latvijas, gan Baltijas jūras reģiona sarkanajā grāmatā. Parasto armēriju stādi izaudzēti no savvaļā ievāktām sēklām un pagājušā gada rudenī tie izstādīti vairākās pilsētas pļavu teritorijās. Savukārt pūkainais plostbārdis, kas aug Bolderājas un Tekstilnieku ielas pilsētas pļavās tajās ieviesies dabiski, iespējams, attīstoties no sēklu bankas, jo pļavas izveidotas uz piejūrai raksturīgajām kāpām.
Pēc pilsētas pļavu izveides kopējais sugu skaits teritorijās ir palielinājies, tomēr jāņem vērā, ka kopējais sugu skaits daļēji palielinājies arī uz nezāļu sugu rēķina, proti, veicot pļavas ierīkošanu, teritorija tiek ecēta, lai izveidotu aptuveni 50 % atklātas augsnes īpatsvaru. Šo situāciju labprāt izmanto arī dažādas viengadīgas nezāļu sugas, piemēram, ganu plikstiņi, balandas, maura sūrenes un citas nezāles. Tomēr, pamazām zemsedzei saslēdzoties, pilsētas pļava kļūst mazāk pievilcīga nezālēm, taču to vietā attīstās sētie pļavu augi. Tāpat jāņem vērā, ka dažas augu sugas vienkārši nebija iespējams pamanīt tāpēc, ka pirms pilsētas pļavas izveides zālājs pļauts pārāk bieži.
Dažās projekta teritorijās, kā Dreiliņkalna pakājes un Ēbelmuižas parka pļavās floras daudzveidība 1. gadā pēc projekta sākšanas ir dubultojusies, salīdzinot ar gadu, kad pļavas tika ierīkotas. Sākotnēji Dreliņkalna pļavā uzskaitītas 33, bet Ēbelmuižā 21 suga. Gadu vēlāk Dreliņkalna pļavā konstatētas 75 sugas, savukārt Ēbelmuižas pļavā - 47 sugas. Tapešu ielas pļavā divus gadus pēc projekta sākšanas daudzveidība (59) sugas ir gandrīz 3 reizes lielāka nekā pirms pilsētas pļavas izveidošanas (20 sugas). Liels sugu pieaugums novērojams arī Liedes ielas pļavā – no 23 sugām līdz 68 sugām – un Zooloģiskajā dārzā – no 23 sugām līdz 74 sugām. Jāpiebilst ka Zooloģiskā dārza pļavā ir konstatēta vislielākā floras daudzveidība no visām projektā iekļautajām teritorijām, taču tas skaidrojams ar sarežģītāku pilsētas pļavas izveides metodi.
Pilsētas pļavas tiek veidotas projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno LDF sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Šogad, pilsētas pļavu kopējais skaits ir 42 teritorijas, ar kopējo platību 13,7 ha.
