LDDK prezidents Andris Bite pauž: “Patiesības mirklis ir tuvu - Finanšu ministrija (FM) ir solījusi šomēnes prezentēt nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, pie kā kopā strādāts vairāk nekā gadu. Latvijas darba devējiem vajag Baltijā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu sistēmu. To naudas daudzumu, ko šobrīd pazaudējam, samaksājot augstākus darbaspēka nodokļus, mēs nevaram ieguldīt uzņēmuma attīstībā vai palielināt darbinieku atalgojumu, tādējādi turpinām ekonomikas rādītājos atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.”
Latvijā ir salīdzinoši augstākais darbaspēka nodokļu slogs visos [neto] algas līmeņos, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. LDDK rosina ieviest FM Nodokļu darba grupā sagatavoto scenāriju Nr. 14 (vai Nr. 5A)1, kas paredz jau pirmajā gadā diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu aizstāt ar fiksētu neapliekamo minimumu 500 EUR apmērā, tam pakāpeniski sasniedzot 80% no minimālās algas. Šis variants ir pietiekami ambiciozs, jo paredz strauju izrāvienu, jau pirmajā gadā kopš izmaiņām nodrošinot Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēju starp Baltijas valstīm. Jāņem vērā, ka turpmākajos gados arī kaimiņvalstis varētu samazināt savu darbaspēka nodokļu slogu – tāpēc jebkuros citos izmaiņu scenārijos, kas paredz lēnāku virzību, Latvijai var arī neizdoties panākt Lietuvu un Igauniju.
Tikšanās laikā Valsts prezidents E. Rinkēvičs atzinīgi novērtēja LDDK līdz šim paveikto sociālā dialoga stiprināšanā un valsts izaugsmes veicināšanā. “Šobrīd cenšamies veikt nozīmīgas pārmaiņas valstī, tādēļ ir svarīgi, ka tiek nodrošināta atvērta diskusija ar partneriem. Visām iesaistītajām pusēm jāpiedalās ar savām idejām, kā arī ir jābūt gatavām, ka tās var netikt pilnībā īstenotas, jo būs jāmeklē labākais iespējamais kompromiss. Cieņpilns dialogs nozīmē to, ka, ja kāds risinājums netiek ņemts vērā, tas ir argumentēti jāskaidro,” pēc tikšanās norādīja Valsts prezidents.
Arī LDDK padomes locekļi, Uldis Tatarčuks, Sanita Bajāre, Uldis Ameriks, Guntars Kokorēvičs, Edijs Kupčs uzsver efektīva sociālā dialoga trūkumu likumdošanas procesos, jo esošā sadarbība starp valdību un partneriem nav labas pārvaldības un uz rezultātu vērstas sadarbības principos balstīta. Nereti novērojams, ka politiskā griba ir, ministru līmenī ir iespējams panākt vienprātību sarunās, taču lēmumu pieņemšana aizkavējas vai apstājas ierēdniecības līmenī.
Runājot par cilvēkkapitāla attīstību, LDDK uzsver, ka, saskaņā ar prognozēm, tuvāko piecu gadu laikā Latvijai ir nepieciešams pārkvalificēt ap 300 000 nodarbināto, taču šobrīd nav sistēmiska ietvara – kā. Dažādu fondu programmās plānots mācīt tikai ap 80 000 nodarbināto kopā, taču lielāko daļu – IT jomā. Esošie risinājumi pārkvalifikācijā nav nodrošinājuši to, ka mācību dalībnieki nonāk uzņēmumos – liela daļa no viņiem mācās hobiju līmenī (to pierāda Valsts kontroles ziņojums), vēl daļa mācās tādas kvalifikācijas, kurām pretī nav reālu uzņēmumu viņa dzīvesvietā.
Darba devēju uzskatā risinājums varētu būt - nodarbināto (vai uzņēmumu, kam nepieciešama nodarbināto pārkvalifikācija) vajadzībās izveidota vienkārši funkcionējoša sistēma: iespēja pieteikties pārkvalifikācijai vienā iestādē / vietā; kompetenta prasmju un zināšanu novērtēšana, ko var izmantot nodarbinātais / darba devējs / izglītības iestāde; sociāls atbalsts tām grupām, kurām tas ir nepieciešams, un karjeras mentors, kas nodrošina sasaisti ar uzņēmumiem; profesionālas mācības.
Šādi īstenojot vienotu pieeju, samazinās fragmentārisms, un, lai to īstenotu, ir nepieciešama atbildīgā iestāde par visu procesu, kas attiecīgi katram posmam piesaista citas kompetentās iestādes. Šādu praksi īsteno jau Somijā (apvienotā prasmju aģentūra zem EM un IZM), kā arī attīsta Īrijā un citās valstīs.
Attiecībā uz zaļo kursu un klimata mērķiem, LDDK vērš uzmanību, ka nebūs iespējams sasniegt 2030. gada mērķus bez nepanesama sloga uzņēmumiem. Ņemot vērā notikušās diskusijas un pieejamo informāciju, LDDK no ministrijām sagaida atjaunotu laika grafiku ar reāliem termiņiem Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) iesniegšanai Eiropas Komisijā (EK) un modelēšanas rezultātu diskusiju ar nozarēm. LDDK vēlas informāciju un iesaisti informācijas apritē sarunās ar EK par mērķu neizpildi, EK atbalstu un 2030. gada mērķu sloga pārlikšanu uz vēlākiem gadiem.
Ja enerģētikas dekarbonizācijā ir progress, tad citos sektoros, piemēram, ēku sektorā (to siltināšana), transportā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā trūkst konkrētu izmaksefektīvu un sociāli atbildīgu pasākumu emisiju samazināšanai. Atgādināms, ka virzība uz klimatneitralitāti ir tautsaimniecības attīstība, dekarbonizējot nozares. Īpašs uzsvars ir uz uzņēmējdarbības attīstību.
Sarunā ar Valsts prezidentu tika pārrunāts arī tas, kā veicas ar birokrātijas mazināšanu. Ar Ministru prezidentes 2023.gada 6.novembra rezolūciju Nr. 2023 – 1.1.1./17-35 Ekonomikas ministrijai bija uzdots sadarbībā ar ministrijām sniegt priekšlikumus par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, tai skaitā, bet ne tikai, vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumu, atmežošanā.
Ir uzsākti procesi, kuru efektivitāti varēsim vērtēt pēc reālu pasākumu ieviešanas. Nepilnu 2 mēnešu laikā intensīvā ministriju un sociālo partneru sadarbībā tika sagatavots un MK 02.04.2024 pieņemts protokollēmums “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”, kurā identificēti un apstiprināti vairāk kā 100 veicamie uzlabojumi- grozījumi normatīvajos aktos, padziļinātie izvērtējumi u.c.
Vienlaikus, LDDK ieskatā, progress ir pārāk lēns un pietrūkst konkrēta valdības rīcības plāna. LDDK ir aicinājusi Valsts kanceleju veikt koordinētu un plānveidīgu darbu, pārskatot normatīvo regulējumu visās jomās. LDDK ir gatava sadarboties veiksmīga rezultāta panākšanā.
Visbeidzot, LDDK vērš uzmanību, ka godīgas konkurences vides regulējuma un izpratnes trūkums novedis pie tā, ka šobrīd atsevišķās jomās privātām kapitālsabiedrībām nepamatoti jādarbojas paralēli un jākonkurē ar publiskajām kapitālsabiedrībām, kuras atsevišķos gadījumos saņem tiešus un netiešus biznesa atbalsta instrumentus no akcionāra (valsts/ pašvaldība), piemēram, medicīnas nozarē, izglītības un kultūras, atkritumu apsaimniekošanas, apsardzes jomās u.c.
Normatīvais regulējums, kas saistošs publiskajām kapitālsabiedrībām, ir apjomīgs un pārmērīgi ierobežojošs, kas neļauj vienlīdzīgi un brīvi konkurēt ar privātā kapitāla sabiedrībām, kur šāda konkurence būtu vajadzīga un radītu labumu patērētājiem, sabiedrībai kopumā veicinot eksportspēju un inovācijas.
Godīgas konkurences nodrošināšanai LDDK ieskatā nepieciešamas fundamentālas un sistēmiskas regulējuma pārmaiņas, kā arī veicināt virzību uz vienotu, jēgpilnu izpratni, kas saistīta ar domāšanas, uzskatu un ieradumu maiņu, liekot pamatā fokusu uz konkurences neitralitātes ievērošanas nodrošināšanu. Ir jānodrošina publisko kapitālsabiedrību kā nacionālās vērtības pienācīga pārvaldība, izmantojot to potenciālu un audzējot vērtību valsts un sabiedrības interesēs. Joprojām gan pārvaldes institūcijās, gan sabiedrībā vērojams maldīgs uzskats, ka publiskajām kapitālsabiedrībām nebūtu vēlams iesaistīties biznesā, pelnīt, bet pamatā īstenot publisko kapitālsabiedrību sociālo lomu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Jau vairāk nekā 30 gadus nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām. LDDK apvieno darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem. LDDK biedri kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī LDDK sadarbojas ar citu valstu darba devēju un uzņēmēju organizācijām un sociālā dialoga ietvaros sekmē Latvijas uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un pasaulē.
1 Var rasties neskaidrības, izmantojot scenāriju numerāciju, jo:
a) FM sagatavotajos un publiskajos materiālos, piemēram, “Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai” (avots https://www.fm.gov.lv/lv/valsts-nodoklu-politikas-pamatnostadnu-izstrades-materiali ) , LDDK prioritārais scenārijs ir ar Nr. 5A (skat. 82.lappusi)
b) Atsevišķos FM publiskajos paziņojumos, kas tikuši vairākkārt pārpublicēti presē, piemēram, https://www.db.lv/zinas/sagatavoti-15-darbaspeka-nodoklu-iespejamo-izmainu-scenariji-516013 , LDDK prioritārais scenārijs ir ar Nr. 14.
