DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. maijā, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Z. Kalniņa-Lukaševica aicina Gruzijas parlamentu atrast ES principiem atbilstošu veidu, kā cīnīties pret ārvalstu iejaukšanos

Piektdien, 24. maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica pārstāv Latviju Viļņā notiekošajā asamblejas Pastāvīgās komitejas sanāksmē. Šajā sesijā parlamentārieši sprieda par situāciju Gruzijā, Baltkrievijā, kā arī diskutēja, kā stiprināt sankciju režīmu pret Krieviju un uzņēmumiem, kas ar to sadarbojas. Sanāksmē tika apspriestas arī Eiropas Padomes darba prioritātes turpmākajiem gadiem.

Parlamentāriešus uzrunāja Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili (Shalva Papuashvili). Diskusijā par situāciju Gruzijā Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda, ka likumprojekts “Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību”, par kuru 21.maijā kritisku viedokli sniedza Venēcijas komisija, nav savienojams ar Eiropas Savienības vērtībām un normām, un tā stāšanās spēkā esošajā redakcijā negatīvi ietekmēs Gruzijas ceļu uz dalību Eiropas Savienības un aktīvās pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju darbību.

“Mēs zinām un novērtējam, ka absolūti lielākā daļa Gruzijas iedzīvotāju vēlas, lai Gruzija kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pirms pusgada Eiropas Savienība ir piešķīrusi Gruzijai kandidātvalsts statusu. Tālākā virzība ir atkarīga no Gruzijas spējas īstenot nepieciešamās reformas un pieņemt atbilstošus lēmumus. Tāpēc aicinu Gruzijas parlamentu vēlreiz izvērtēt un atrast citus veidus kā cīnīties pret ārvalstu iejaukšanos, kas būtu saskaņā ar Eiropas Padomes un Eiropas Savienības principiem un vērtībām. Ceru, ka Gruzija izvēlēsies ceļu, kas to tuvina dalībai Eiropas Savienībā,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Izceļot Eiropas Padomes 75.jubileju, Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra nepieciešamību sargāt un aizstāvēt demokrātiskās vērtības. Latvijas delegācijas vadītāja akcentēja – šobrīd svarīgākais ir uzturēt aktīvā dienaskārtībā atbalstu Ukrainai un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu tai pārvarēt Krievijas agresiju. Eiropas Padomes ietveros ir jāizveido kompensācijas mehānisms, kas ļaus dalībvalstīm konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un tos novirzīt Ukrainas atjaunošanai. Tāpat arī ir jāpieņem lēmums par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas saukšanai pie atbildības.

Kopš 17.maija Lietuva ir Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošā valsts, tādēļ Viļņā notiek asamblejas Pastāvīgās komitejas sēde, kas pulcē valstu delegāciju vadītājus, asamblejas komiteju priekšsēdētājus un politisko grupu prezidentus. Tās ievadā parlamentāriešus uzrunāja Lietuvas parlamenta spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš diskusijā ar delegāciju vadītājiem uzsvēra, ka Krievija turpina īstenot provokācijas, tostarp pret Lietuvas, Igaunijas un Somijas robežām, un to nevar atstāt bez uzmanības.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tā apvieno 306 pastāvīgos pārstāvjus un 306 pārstāvju aizvietotājus no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Asamblejā valstis pārstāv nacionālo parlamentu deputāti.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI