Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka demogrāfijas jautājumi Latvijā ir pastāvīgi klātesoši, iedzīvotāju skaitam gan palielinoties, gan samazinoties.
“2024. gadā atbraucēju Latvijā bija vairāk nekā aizbraucēju. Tas liecina ne tikai par plašākām izmaiņām ģeopolitikā, bet arī par piederību valstij un vēlmi šeit veidot nākotni,” sacīja D. Mieriņa, uzsverot, ka patlaban svarīgs priekšnoteikums ģimeņu veidošanai ir drošība.
Lai gan nevaram ietekmēt globālos procesus, varam rīkoties valsts līmenī – mērķtiecīgi stiprinot jauno ģimeņu labbūtību un radot vidi, kurā bērnu audzināšana ir droša un atbalstīta izvēle, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš akcentēja, ka komisija ir aptaujājusi visas 42 pašvaldības par to atbalstu ģimenēm. Pašvaldību ieguldījums ir ievērojams, taču atbalsta pasākumu uzskaite ļoti atšķirīga.
“Valsts atbalstu ģimenēm bieži apspriežam nacionālā līmenī, taču ikdienā tieši pašvaldības nodrošina plašu pakalpojumu grozu – no pabalstiem un izglītības līdz sportam, sociālajam atbalstam un veselībai. Savukārt budžetu veidošanas un uzskaites informācija šobrīd ir fragmentēta un dārgi iegūstama, tāpēc jādomā par vienotākiem risinājumiem. Demogrāfija ir mūsu augstākā prioritāte, un tās mērķu sasniegšanai ir vajadzīga cieša sadarbība starp valsti un pašvaldībām,” sacīja G. Liepiņš.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kopā ar Valsts kontroli uzsākusi diskusiju, lai šādu atbalstu ģimenēm padarītu caurspīdīgāku un tas veicinātu valsts kopējo mērķu sasniegšanu. Diskusijā eksperti akcentē gan šobrīd esošās atšķirības starp pašvaldībām, gan nepieciešamību pēc vienotas sistēmas, kā tiek uzskaitīti demogrāfijas atbalsta pasākumi.
Lai arī pašvaldības ik gadu iegulda miljonus bērnu un ģimeņu atbalsta pasākumos, šobrīd nav vienotas valsts mēroga sistēmas, kas ļautu salīdzināt rezultātus un nodrošinātu, ka ieguldītie līdzekļi tiešām palīdz sasniegt valsts demogrāfijas mērķus.
