ES prezidentūra ir ierosinājusi pievērst lielāku uzmanību ES krīžu vadības instrumentu uzlabošanai un krīžu radītās ietekmes uz lauksaimniecību mazināšanai. Kaut arī esošā ES Kopējā lauksaimniecības politika paredz dažādu risku pārvaldības pasākumus, piemēram, lauksaimniecības krīzes rezerves fonds 450 miljonu eiro apmērā gadā. Tomēr ir jārod efektīvāki veidi, kā šo fondu finansējumu varētu izmantot, reaģējot uz dažādiem tirgus traucējumiem, kā arī uz nelabvēlīgiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu ietekmi.
Zemkopības ministrija uzskata, ka ārkārtējo situāciju radītu krīžu un problēmu risināšanu nedrīkst atstāt tikai dalībvalstu ziņā – to risināšanai ir nepieciešama kopējā pieeja ES līmenī.
Padomē dalībvalstu ministri diskutēs arī par krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības tirgu ES. Zemkopības ministrs arvien turpina aicināt ES noteikt vēl stingrākus ierobežojumus krievijas un baltkrievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam ES.
