DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. jūlijā, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība
1
1

Lai mazinātu plūdu draudus, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” sāk Ogres poldera aizsargdambja atjaunošanu

Publicitātes foto.

Ieguldot Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas*, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) jūlijā sākusi Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības Ogres poldera aizsargdambja D-3 atjaunošanu. Dambis, kas ir viens no vairākiem, kalpo par Daugavas HES plūdu novēršanas būvi. Atjaunošanas galvenais mērķis ir nodrošināt aizsargdambja noturību. Būvdarbi turpināsies līdz 2026. gada 30. aprīlim, to izmaksas plānotas 2,8 milj. eiro apmērā no AF un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Būvdarbu laikā tiks atjaunota un stiprināta esošā dambja nogāze, izbūvējot monolīta dzelzsbetona stiprinājumus, veikta aizsargdambja ceļa seguma atjaunošana, aizvara akas izbūve, esošās hidrotehniskās būves daļas – bijušās sūkņu stacijas Rīgas ielā 45 – konstrukcijas apbetonēšana no Daugavas upes puses un atjaunošana, paredzot virszemes apjoma demontāžu un konstrukciju stiprināšanu (saglabājot būves pazemes daļu, kas ir dambja neatņemama sastāvdaļa) un veikta labiekārtojuma elementu ierīkošana visā aizsargdambja garumā.

Šīs investīcijas* finansējums tiek ieguldīts arī Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības Ogres-1 poldera aizsargdambja D-1 (Dambja un Uzānu ielā Ogrē) atjaunošanā.

ZMNĪ jau 2019. gadā veikuši arī Ogres aizsargdambja, kas atrodas blakus aizsargdambim D-3, atjaunošanu ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.

Kopumā ZMNĪ ir parakstījis 22 līgumus par AF projektu ieviešanu, lai nodrošinātu valstij piederošo polderu sūkņu staciju pārbūvi, valsts aizsargdambju un valsts nozīmes ūdensnotekas atjaunošanu. Šie darbi nepieciešami, lai valstī mazinātu plūdu riskus un pielāgotos klimata pārmaiņām, nodrošinot polderu sūkņu staciju ūdens novadīšanu un noturību, aizsargdambju noturību, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanu. Noslēgtie līgumi paredz valsts meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu līdz 2026. gada 30. jūnijam.

ZMNĪ ir valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas būvju nodrošinātāja. ZMNĪ, realizējot valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi, novērš vai samazina plūdu riskus, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus u. c. dzīvei un ekonomiskajai aktivitāti nozīmīgus infrastruktūras u. tml. objektus. Meliorācijas sistēmu uzturēšana kārtībā – periodiski uzturēšanas un kopšanas darbi – ir svarīgi ne tikai plūdu risku mazināšanai, bet nodrošina arī zemes ilgtspējīgu izmantošanu, novēršot meliorēto zemju un piegulošo teritoriju degradāciju, uzlabojot lauksaimniecības un meža zemes ražību.

* ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.3. reformu un investīciju virziena “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” 1.3.1.2.i. investīciju “Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā”, kuras mērķis ir mazināt plūdu risku Latvijas lauku teritorijā un stimulēt pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām, mazinot risku iedzīvotājiem un visiem saimnieciskās darbības veidiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI