Šā gada 1. jūnijā stājas spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus (apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri), turpmāk būs jāmaksā dabas resursu nodoklis 0,50 eiro par vienu kilogramu.
Taču, ja komersanti kļūst par ražotāju atbildības sistēmas daļu, tie var saņemt atbrīvojumu no šā nodokļa. Proti, komersantam jānoslēdz līgums ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, kas parūpēsies par tekstila atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu. Maksa par kilogramu tekstila, kas tirgotājam būs jāmaksā apsaimniekotājam, būs vidēji četras reizes mazāka nekā nodoklis par vienu kilogramu.
“Šis kalkulators ir izstrādāts ar domu, lai uzņēmumi vispirms saprastu, vai šis nodoklis uz tiem attiecas, pēc tam aplēst, cik liels tas varētu būt. Tāpat šis kalkulators ļauj uzreiz redzēt, kāds varētu būt ietaupījums, ja tiek noslēgts līgums ar ražotāja atbildība sistēmas uzņēmumu,” saka Eglīte.
Kalkulators ir pieejams, sekojot šai hipersaitei https://www.zalajosta.lv/uznemumiem/tekstila-atkritumu-apsaimniekosana/tekstila-kalkulators.
Ražotāja atbildības sistēmas galvenā būtība ir – lai noteikta veida atkritumi, šajā gadījumā – tekstilizstrādājumi – apģērbs, tostarp lietots, segas, pledi, gultasveļa, galdauti, aizkari, ritināmās žalūzijas, apavi un citi – iespējami vairāk tiktu savākti, sašķiroti, kā arī pārstrādāti un reģenerēti, nevis nonāktu poligonā.
Šī sistēma rada priekšnosacījumus tam, lai visa atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un sistēmas uzturēšana nebūtu pilnībā uz valsts, pašvaldības un nodokļu maksātāju pleciem.
“Ja tekstilizstrādājumu tirgotājs ir noslēdzis līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, tad tas būtiski samazina savus izdevumus. Tas arī nozīmē, ka ietekme uz galaproduktu var būt minimāla, atkarībā no konkrētā tekstilizstrādājumu svara, tikai vairāki centi, taču kopējais sabiedrības ieguvums no ražotāju atbildības sistēmas būs daudz lielāks. Ja iedzīvotāji šķiros tekstilu, tad samazinās savu nešķiroto atkritumu daudzumu un arī savas izmaksas par šiem atkritumiem,” skaidro Eglīte.
Latvijā jau tagad ir pieejams plašs publisko tekstila šķirošanas konteineru tīkls. “Zaļās jostas” partneris, atkritumu apsaimniekotājs “CleanR”, vien ir uzstādījis vairāk nekā 200 konteineru. Vienlaikus arī uzņēmumi tirdzniecības vietās vai saimnieciskās darbības teritorijā var izvietot konteinerus tekstila šķirošanai; pašlaik ir pieejami dažādi risinājumi – atšķirīgā estētiskajā ziņā un izmēros.
Viens eiropietis rada vidēji 11 kilogramus tekstila atkritumu gadā, liecina Eiropas Vides aģentūras ziņojums. Turklāt pēdējos gados tekstila ražošanas apjoms pieaug, bet vidējais to lietošanas ilgums samazinās. Šo atkritumu daudzums arvien palielinās, taču pārstrādāta tiek pavisam niecīga daļa no kopējā apjoma, vairums tekstila tiek noglabāts poligonos, tāpēc tekstila šķirošanas veicināšana ir kļuvusi ļoti aktuāla visā Eiropā.
“Zaļā josta” patlaban apkalpo ap 2500 klientu, uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze ražotāju atbildības sistēmā iekļauto produktu apsaimniekošanā, tāpēc tā darbinieki nodrošinās atbalstu klientiem jaunās kārtības ieviešanā un īstenošanā.
