Kopumā 2023. gadā fiksētas 140 zivjērgļa apdzīvotas vietas. Šo teritoriju skaits pa reģioniem ir atšķirīgs. Visvairāk apdzīvotas vietas fiksētas Dienvidkurzemes reģionā – 34, bet vismazāk, tikai septiņas, – Zemgales un Ziemeļkurzemes reģionā. Lielākā daļa apdzīvoto teritoriju – 118 – atrodas LVM apsaimniekotajos mežos.
Latvijā zivjērgļi vislabprātāk apdzīvo mežus un purvus dažādu ūdenskrātuvju tuvumā.
“Zivjērgļu apdzīvotās vietas saistītas ar šo plēsīgo putnu galveno barības bāzi – zivīm. Arī putna anatomija, protams, ir piemērota atbilstošajai barības bāzei – tā pirmais pirksts ir vērsts uz aizmuguri, līdz ar to medījumu zivjērglis satver ar diviem vidējiem pirkstiem, kas vērsti uz priekšu un uz aizmuguri vērstajiem malējiem pirkstiem. Šis īpašais satvēriens ļauj purnam noturēt slīdīgās zivis. Zivjērglis pārsvarā barojas ar nelielām zivīm, bet spēj satvert arī lielas zivis. Iecienītākās zivjērgļa zivis Latvijā ir karpas, bet atsevišķās vietās var būt arī citas zivju sugas – līdaka, līnis un citas,” skaidro ornitologs, LVM vides eksperts Aigars Kalvāns.
2023. gadā tika atrastas arī piecas jaunas, līdz šim nezināmas zivjērgļa apdzīvotas teritorijas – divas Rietumvidzemes reģionā un pa vienai Vidusdaugavas, Ziemeļkurzemes un Ziemeļlatgales reģionā.
Katrā apdzīvotajā ligzdā – vidēji divi putnēni
LVM vides eksperts Aigars Kalvāns norāda, ka arī ligzdošanas sekmes pērn vērtējamas kā labas, jo uz vienu sekmīgu ligzdu bija 2,39 izlidojuši mazuļi – šis rādītājs ir augstāks par pēdējo 17 gadu perioda vidējo rādītāju. Līdzīgi kā citos gados, arī 2023. gadā visbiežāk zivjērgļu pāriem bija trīs mazuļi.
Vairāk nekā pusē jeb 61 % no LVM apsaimniekotajos mežos konstatētajām 118 zivjērgļa apdzīvotajām teritorijām ligzdas bijušas sekmīgas – tas nozīmē, ka šajās ligzdās izšķīlās un izlidoja vismaz viens mazais putnēns. Visvairāk sekmīgo ligzdu – 22 – bija Rietumvidzemes reģionā, bet vismazāk, tikai četras, – Ziemeļkurzemē.
17 gadu periodā sekmīgo zivjērgļu ligzdu dinamika gandrīz visos reģionos ir pozitīva, izņemot Ziemeļkurzemes reģionu, kas atpaliek arī apdzīvoto teritoriju ziņā. “Nav zināmi konkrēti iemesli, kāpēc šāda situācija radusies Ziemeļkurzemes reģionā. Iespējams tas saistīts ar jūras ērgļa skaita palielināšanos, kas kopumā pieaudzis visā Latvijas teritorijā. Vislielākais jūras ērgļu blīvums ir Kurzemē. Vietās, kur barības pietiek, abas sugas spēj sadzīvot, taču vietās, kur barības nepietiek – jūras ērglis sāk vajāt zivjērgli, lai atņemtu noķerto zivi. Nereti jūras ērgļi mēdz arī aiznest zivjērgļa mazuļus. Tāpēc zivjērglis sāk izvairīties ligzdot vietās, kuru tuvumā ir jūras ērglis,” skaidro ornitologs Aigars Kalvāns.
LVM teritorijās ligzdo ievērojams skaits reto un aizsargājamo sugu, vairākām no tām lielākā daļa populācijas mīt tieši uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, piemēram, LVM mežos dzīvo klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis, mazais ērglis, vistu vanags, melnais stārķis, kā arī mednis.
LVM veiktais putnu monitorings ļauj iegūt informāciju par putnu sugām tīkamiem dzīves apstākļiem un mazināt mežsaimniecisko darbību ietekmi uz reto un aizsargājamo sugu dzīves apstākļiem. Lai nodrošinātu zivjērgļa un citu putnu aizsardzību, putna apdzīvotajās teritorijās LVM būtiski ierobežo saimniecisko darbību: normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rosina jaunu mikroliegumu veidošanu, veido noteiktas teritorijas dzīvotņu aizsardzībai, bet ap tām – buferzonas, kurās nodrošina mežsaimniecisko darbu termiņa ierobežojumus ligzdošanas periodā.
