Digitālās ražošanas akadēmija tika izveidota, lai 15 līdz 18 gadus veciem jauniešiem sniegtu iespēju iepazīties ar dizaina domāšanas pamatproncipiem, digitālās ražošanas iespējām, pilnveidotu viņu zināšanas interjera priekšmetu dizaina izstrādē un piedalītos datorizētās projektēšanas koprades telpas izveidē Ukstiņa ielā 17/23. Ikkatrs jaunietis sniedza ieguldījumu, lai izveidotajā koprades telpā būtu galdi un krēsli ar īpašu, jauniešu izveidotu dizainu.
Programmas ietvaros notika vairākas izglītojošas nodarbības kā dizaina domāšanas darbnīca, 2D un 3D dizainu veidošanas meistarklase un interjera dizaina nodarbība Edītes Bernatovičas vadībā. Nodarbībām sekoja praktiskais darbs dizainu istrādē un galdu un krēslu sagatvošanā, lai tos varētu izvietot jaunajā koprades telpā.
Visi Digitālās ražošanas akadēmijas dalībnieki 10 nedēļu laikā ar lielu entuziasmu pašaizliedzīgi darbojušies un atzinīgi novērtē apgūto. Programmas dalībniece Heidija Siņicina saka: “Ļoti interesanta programma, kas man deva daudz iespējas strādāt ar dažādām iekārtām, ar ko ikdienā nenodarbojos. Jauki pavadīju laiku, kur apkārt bija jauki un izpalīdzīgi darba biedri. Programmā varēju jautri un interesanti izmantot savu fantāziju un iztēli.” Arī Roberts Prieduls, programmas dalībnieks, atzinīgi novērtē iegūto: “Programma man deva daudz jaunu zināšanu, piemēram, kā apieties ar iekārtām, kuras pirms tam nepārzināju. Piedaloties digitālās ražošanas akadēmijā, guvu iespēju veidot mēbeles ar manis paša izdomātu dizainu, kuras tiks izmantotas klasē, kas ir patiešām iespaidīgi!” Kā izceļ Sandis Knēve, arī viens no programmas dalībniekiem, īpaša loma bijusi programmas vadītājiem: “Ļoti pretimnākoši vadītāji, vienmēr iedos kādu ideju vai palīdzēs saprast, kā strādāt ar kādu iekārtu. Programma, kurā es ieguvu iespēju apgūt un uzzināt daudz jaunu lietu.”
Arī ZIIC eksperti novērtē jauniešu sniegumu un paveikto. Kā atzīst eksperts izglītības tehnoloģijās un digitālajā ražošanā Sebastians Štāls-Aploks: “Man bija gods strādāt ar tik apņēmīgiem jauniešiem, kuri rūdīja raksturu un strādāja pie savis pilnveides, lauza stereotipus un savus paradumus, untumus un neziņu, lai sasniegtu kolektīvu rezultātu. Pēc skolas katrs dalībnieks nāca uz “FabLab Liepāja”, lai stiprinātu savas spējas un zināšanas digitālajā ražošanā. Visi varēja mest izaicinājumu tādām tēmām, kā darba izpildes plānošana, tipveida ražošana, ražošanas procesu optimizācija, kvalitātes kontrole, montāža, kokapstrāde, ražošanas iekārtu programmēšana, uzstādīšana, operēšana, stila un dizaina izstrāde, ergonomika, 3D modelēšana, 2D modelēšana un daudzas, daudzas citas tēmas, kuras sagatavoja jauniešus par topošiem speciālistiem. Dalībnieki strauji apzinājās savās vājās un stiprās puses, pēc kā arī paši sadalīja savas lomas komandās. Latviešu spīts un darba tikums ir īpašības, ar kurām definētu jauniešu darba dinamiku. Es lepojos ar mūsu jauno paaudzi, kas ir mūsu nākotne.” Arī Linda Šulce, eksperte izglītības tehnoloģijās un digitālajā ražošanā, atzinīgi vērtē paveikto: “Lai arī šīs programmas galvenais mērķis bija digitālās ražošanas prasmju apguve, tā bija arī lieliska iespēja jauniešiem pilnveidot sevī tādas prasmes kā laika plānošanu, komunikācijas prasmes un problēmu risināšanu. Viss process sākās ar ideju ģenerēšanu, dizaina izstrādi un turpinājās ar ražošanu. Krēslu un galdu ražošanā tika izmantota lielformāta CNC frēze un lāzergriezējs, bet pēcapstrāde un montāža tika veikta ar rokām. Bija interesanti vērot, cik dažādi jaunieši piedalījās šajā programmā – viens var sēdēt un stundām strādāt pie dizaina, otrs jūtas kā zivs ūdenī tieši pie slīpmašīnas. Šī dažādība ir tā, kas veido visspēcīgākās komandas. Desmit nedēļās izveidot mēbeles koprades telpai ir patiešām milzīgs darbs. Lepojos ar šiem jauniešiem!”
Digitālālā ražošanas akadēmiju un datorizētās projektēšanas koprades telpas īstenošanu, izveidi un materiālu iegāde tika finansēta Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (EEZ/N) programmas “Pētniecība un izglītība” projekta “Inovāciju centra attīstība Liepājas pilsētā” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 1 025 341,78 eiro, no kurām 784 386,37 eiro ir Norvēģijas grantu līdzfinansējums, 138 421,13 eiro Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums, bet 102 534,28 eiro Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums.
