Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Sarunās puses vienojušās par nepieciešamību valsts budžetā paredzēt papildus 6,15 milj. eiro, lai nodrošinātu šī brīža situācijai atbilstošu tranzītielu uzturēšanas un būvniecības līdzfinansējuma apmēru. Ņemot vērā Ministru kabineta un LPS vienošanās - domstarpību protokolā noteikto, SM sadarbībā ar pašvaldībām ir izstrādājusi jaunu politiku tranzītielu finansēšanā, kas uzlabos to tehnisko stāvokli.
Jaunā pieeja paredz, ka turpmāk visām tranzīta ielām ar 500 transportlīdzekļu intensitāti valsts budžeta līdzfinansējums brauktuves ikdienas uzturēšanai būs 75% apmērā. Būtisku vietu savienojošām tranzīta ielām ar 1200 transportlīdzekļi diennaktī valsts budžeta līdzfinansējums brauktuves dilumkārtas atjaunošanai būs 75%. Savukārt būtisku vietu savienojošām tranzīta ielām ar 1200 transportlīdzekļi diennaktī būvniecībai, tostarp tajā ietilpstošā tilta vai pārvada pārbūvei, atjaunošanai – 50% apmērā.
Sarunās panākta kopīga vienošanās, ka SM pieprasīs valsts budžetā papildus 20 milj. eiro gadā valsts vietējo autoceļu sakārtošanai turpmākajos trīs gados. Lai atjaunotu valsts vietējos autoceļus, ik gadu jāiegulda vismaz 40 milj. eiro. Tomēr pašlaik šim mērķim no valsts budžeta paredzēti vidēji 26 milj. euro gadā.
Sarunās panākta būtiska vienošanās arī par valsts vietējo autoceļu uzturēšanu. Plānots veikt izmaiņas normatīvos aktos, paredzot īpašu autoceļu uzturēšanas kārtību tiem autoceļu posmiem, pa kuriem pārvietojas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību transportlīdzekļi, izpildot skolēnu pārvadājumus. Proti, uzturēšanu veiks ne vien atbilstoši autoceļam piemērotajai klasei, bet atbilstoši sociālajam nozīmīgumam, kur, galvenokārt, ceļa uzturēšana jāveic prioritāri tā, lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus un sabiedriskā transporta kustību.
Viens no svarīgiem sarunu jautājumiem ir turpmākā mērķdotāciju politika pašvaldību autoceļiem un ielām 2025.gadam. Pēdējos 2 gados noteiktais finansējums pašvaldībām neatbilst noteiktajai proporcijai starp valsti un pašvaldībām, kā rezultātā pašvaldībām finanšu līdzekļi piešķirti par 6,4 milj. eiro mazāk nekā noteikts Autoceļu likumā. Mērķdotāciju kopējam apjomam pašlaik nav noteiktu kritēriju, to paredz pēc valsts budžeta iespējām. Vienlaikus ir noteikti mērķi, kur jāiegulda finanšu līdzekļi, bet nav definēts virsmērķis un minimālais līdzekļu apjoms, ko valsts ar mērķdotāciju piešķiršanu cenšas panākt. LPS sarunās uzsvēra, ka nekavējoties jānovērš arvien pieaugošā disproporcija, palielinot pašvaldību daļu līdz tiek sasniegts 2008 gada finansējuma apjoms.
Diskutējot par skolu tīkla reformas virzību, LPS un SM vienojās turpināt sadarbību prioritāri sakārtojamo autoceļu posmu noteikšanā. Minētās reformas kontekstā būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļu autoceļu remontdarbiem, jo galvenokārt būs jāatjauno sliktā stāvoklī esošie valsts reģionālie un vietējie autoceļi ar grants segumu, lai panāktu skolēnu drošu nokļūšanu mācību iestādēs.
Savukārt jautājumā par sabiedrisko transportu, puses bija vienisprātis, ka pašreizējais bāzes finansējums rada nopietnus riskus sabiedriskā transporta pieejamībai. Joprojām saglabājas tendence, ka valsts budžeta bāzē neiekļauj finansējumu valsts uzņemto saistību segšanai jeb noslēgto līgumu izpildei. Pašlaik pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu trūkst 14,71 milj. eiro. Tāpēc sarunās puses vienojās, ka SM kopā ar Autotransporta direkciju sagatavos informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu kompensācijas nepieciešamā papildus finansējuma piesaistei sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu izpildes nesegto zaudējumu kompensēšanas nodrošināšanai 2024. gadā. Tāpat LPS Tautsaimniecības komitejā šī gada septembrī SM sniegs aktualizētu informāciju par papildu nepieciešamā finansējuma apmēru 2025.gadā.
Savukārt saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu jauno tarifu ieviešanu, LPS uzsvēra, ka tas daudzviet ietekmējis arī skolēnu pārvadājumus, radot papildus finanšu slogu. Tāpēc sarunās panākta vienošanās kopīgi izstrādāt pamatojumu papildus finansējuma pieprasījumam 2024.gadam par papildus izdevumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā un to izmaiņām skolu tīkla reformas ietekmē.
Jautājumā par VAS Latvijas Pasts izstrādāto jauno stratēģiju, LPS sarunās uzsvēra, ka svarīgi ir runāt ar katru pašvaldību individuāli un vienoties par pasta nodaļu tīklu konkrētajā teritorijā, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un rastu risinājumu pasta norēķinu sistēmas kontekstā. Tāpat jāturpina komunikācija un plānoto lēmumu skaidrošana iedzīvotājiem. Vienlaikus LPS aicina SM definēt Latvijas Pasta nefinanšu mērķus, lai mazinātu pasta nodaļu tīkla pārskatīšanas ietekmi uz pasta pakalpojumu saņēmējiem un nodrošinātu pasta norēķinu sistēmas darbības nepārtrauktību.
Šobrīd nav vienota viedokļa par mērķu rādītāju sasniegšanas iespējām saistībā ar klimata neitralitātes principu īstenošanu transporta jomā. LPS aicina uzsākt sarunas SM ar Klimata un enerģētikas ministriju un Ekonomikas ministriju. LPS nodrošinās līdzdalību darba grupās šī jautājuma risināšanai.
