Eiropas Parlamenta deputāti, 374 balsojot “par”, 235 balsojot “pret” un 19 atturoties, apstiprināja jauno “pienācīgas rūpības” direktīvu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Padomi. Šajā direktīvā uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Šāda ietekme var būt paverdzināšana, bērnu darbs, darbinieku ekspluatācija, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vai dabas mantojuma iznīcināšana.
Uz risku balstīta pieeja un pārejas plāns
Noteikumi attieksies uz ES uzņēmumiem un mātesuzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums visā pasaulē ir vismaz 450 miljoni eiro, kā arī uz franšīzēm ar kopīgu korporatīvo identitāti, ja to apgrozījums būs vismaz 80 miljoni eiro. Tie attieksies arī uz ārpussavienības uzņēmumiem, mātesuzņēmumiem un franšīzēm, kuru apgrozījums Eiropas Savienībā sasniegs minētās summas. Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, šiem uzņēmumiem pienācīga rūpība būs jāievēro to darbības procesā, jāizdara attiecīgas investīcijas, jāpieprasa līgumiskas garantijas no partneriem, jāuzlabo uzņēmējdarbības plāns vai jāatbalsta partneri, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi. Vēl tiem būs jāpieņem pārejas plāns, lai to uzņēmējdarbības modelī būtu ņemts vērā Parīzes nolīgumā paredzētais 1,5 °C globālās sasilšanas ierobežojums.
Sodi un kompensācijas cietušajiem
Dalībvalstīm būs pienākums internetā sniegt uzņēmumiem detalizētu praktisku informāciju par to pienācīgas rūpības pienākumiem īpašās vietnēs, kurās būs jāizvieto arī Komisijas norādījumi. Valstīm būs arī jāizveido vai jānorīko uzraudzības iestāde, kura veiks izmeklēšanu un noteiks uzņēmumiem sodus par noteikumu neievērošanu. Šādi sodi varētu būt, piemēram, ievietošana melnajā sarakstā un naudas sodi līdz 5 % no uzņēmuma neto apgrozījuma visā pasaulē. Komisija izveidos Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, kas šīm iestādēm palīdzēs sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi. Uzņēmumi būs atbildīgi par kaitējumu, kas nodarīts šo noteikumu neievērošanas dēļ, un tiem būs jāmaksā kompensācijas cietušajiem.
Pēc balsojuma plenārsēdē vadošā EP deputāte Lara Voltersa (S&D, Nīderlande) sacīja: “Šodienas balsojums ir pagrieziena punkts ceļā uz atbildīgu uzņēmējdarbību un liels solis uz priekšu, lai izbeigtu cilvēku un planētas ekspluatāciju uzņēmējdarbības interesēs. Šis likums, par ko esam centušies vienoties vairākus gadus, ir grūti panākta kompromisa rezultāts. Esmu lepna par sasniegto un par mūsu sadarbības partneru progresīvo domāšanu. Nākamajā Parlamenta sasaukumā cīnīsimies ne tikai par ātru īstenošanu, bet arī par to, lai Eiropas ekonomika kļūtu vēl ilgtspējīgāka.”
Turpmākie soļi
Lai direktīvu varētu parakstīt un publicēt Oficiālajā Vēstnesī, tā vēl oficiāli jāapstiprina Padomei. Tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. Dalībvalstīm divu gadu laikā būs jānodrošina direktīvas transponēšana savos tiesību aktos.
Jaunos noteikumus (izņemot ziņošanas pienākumus) ES un citu valstu uzņēmumiem piemēros pakāpeniski:
- no 2027. gada uzņēmumiem ar vismaz 5000 darbinieku un vismaz 1500 miljonu eiro apgrozījumu pasaulē,
- no 2028. gada uzņēmumiem ar vismaz 3000 darbinieku un vismaz 900 miljonu eiro apgrozījumu pasaulē,
- no 2029. gada visiem pārējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva (ar vismaz 1000 darbinieku un 450 miljonu eiro apgrozījumu pasaulē).
Vispārīga informācija
Parlaments vairākkārt ir aicinājis palielināt korporatīvo atbildību un pieņemt tiesību aktus par obligātu pienācīgu rūpību. Ar Komisijas priekšlikumu, kas ierosināts 2022. gada 23. februārī, ir papildināti citi spēkā esoši un drīzumā piemērojami tiesību akti, piemēram, Atmežošanas regula, Konfliktu izrakteņu regula un regula par piespiedu darbā izgatavotu produktu aizliegšanu.
Pieņemot šo tiesību aktu Parlaments ir reaģējis uz iedzīvotāju vēlmi stiprināt patēriņa ilgtspēju, ētisku tirdzniecību un ilgtspējīgas izaugsmes modeli, kas pausta Konferences par Eiropas nākotni secinājumos.
