Atklājot konferenci, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere izcēla Latvijas aktīvo lomu ES tiesību attīstībā: “Šogad svinam 20 gadus, kopš Latvija ir pilnvērtīga ES dalībvalsts. 20 gadi iezīmē to, ka Latvijas pilsonis ir arī ES pilsonis, Latvijas politikas veidotājs ir arī ES politikas veidotājs, bet Latvijas tiesnesis ir arī ES tiesnesis. Latvija ikdienā aktīvi iesaistās ES tiesiskuma telpas veidošanā un stiprināšanā, lai šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos laikos ES sniegtās brīvības netiktu uztvertas kā pašsaprotamas. Mūsu pienesums šobrīd ir īpaši būtisks drošības jautājumos. Mēs turpināsim strādāt kopā ar partneriem, lai noturētu un aizsargātu ES iedzīvotāju pamattiesības visaugstākajā līmenī. Latvija būs viena no līderiem tiesiskumā, kāda tā ir tagad.”
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis akcentēja sabiedrības lomu pamattiesību ievērošanas izaicinājumos: “Vienlaikus veicinot sabiedrības un iesaistīto profesionāļu izpratni, pilnveidojot normatīvo regulējumu, ir iespējams veidot iekļaujošāku vidi. Nevienam nav jācieš no aizspriedumiem vai netaisnīgas attieksmes, un nepieciešams ikviena ieguldījums, lai veidotu sabiedrību, kurā diskriminācijai nav vietas.”
Konferences pirmajā daļā tika iezīmēts dalībvalstu tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas princips. Savstarpējā uzticēšanās tieslietās ir pavērusi ceļu ciešākai un ātrākai sadarbībai pārrobežu lietās. Tiesu nolēmumu savstarpējā atzīšana ES dalībvalstīs ir liels sasniegums un ir pamats brīvai cilvēku, preču un pakalpojumu kustībai ES. Piesakot šo tematu, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina akcentēja savstarpējās uzticēšanās un atzīšanas robežas kopējā Eiropas sistēmā, ko, papildinot krimināltiesību jomā, ieskicēja bijušais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Larss Bai Larsens. Krimināltiesību politikas līdzšinējo attīstību ES un gaidāmās reformas savā uzrunā pauda arī Eiropas Komisijas pārstāve Džeska Benedere.
Aktualizējot nākotnes izaicinājumus, kur ES pamattiesības sastopas ar arvien jauniem globāliem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem, pamattiesības šodien un nākotnes perspektīvā iezīmēja ES Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, atzīmējot, ka demokrātisko vērtību nosargāšanai ir nepieciešams izglītots pilsonis, kas novērtē demokrātijas sniegtās vienlīdzīgās tiesības.
Sevišķu uzmanību pamattiesībām mākslīgā intelekta laikmetā pievērsa Pēteris Zilgalvis, Vispārējās tiesas tiesnesis: “Gan mākslīgā intelekta, gan klimata pārmaiņu apdraudējumu risināšanai ir nepieciešams līdzsvarot tehnoloģisko progresu un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus aizsargājot cilvēktiesības, izmantojot regulējumu, ētiskās vadlīnijas un ciešu starptautisko sadarbību.” Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa pamattiesības vērtēja indivīda un sabiedrības tiesību dilemmas aspektā.
Trešajā konferences daļā īpaša uzmanība tika pievērsta horizontālā principa ievērošanai ES fondu projektos. Horizontālais princips nosaka, ka ir jāveic konkrēti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases, ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un jānodrošina piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti. Vācijas pieredzi principa ieviešanā analizējot, Vācijas Horizontālā principa ESF Plus aģentūras vecākais eksperts Nilss Pāgelss uzsvēra, ka sistēma Vācijā nav balstīta uz sankcijām, bet gan uz pieeju, kas iesaistītajiem palīdz pilnveidot prasmes un izpratni par prasībām, kas jāievēro. Tomēr, ja netiek ievērota Pamattiesību harta vai ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ir pieejami sūdzību mehānismi un, nepieciešamības gadījumā, arī finansiālas sankcijas.
Konference noslēdzās ar apņemšanos turpināt stiprināt ES pamattiesību ievērošanu un dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesībām un iespējām, vēlreiz uzsverot ES pamattiesību hartas nozīmīgo lomu nākotnes izaicinājumu pārvarēšanā.
ES Pamattiesību harta ir juridiski saistošs dokuments visām ES dalībvalstīm kopš 2009. gada, nodrošinot visaptverošu cilvēktiesību aizsardzību un nostiprinot cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti. Tieslietu ministrija ir uzņēmusies Hartas kontaktpunkta funkciju, un cieši sadarbojas ar ES iestādēm, lai nodrošinātu, ka Hartai tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
