Lēmumu par šādu rīcību LVSADA valde pieņēma pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles vēstuli un aptauju attiecībā uz valsts kontroles revīziju plānošanu, “kas veicinās labvēlīgas pārmaiņas publiskajā sektorā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos”.
Viens no iedzīvotāju dzīves kvalitātes stūrakmeņiem ir veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs 2023. gada oktobrī pēc tikšanās ar veselības ministru H. Abu Meri publiski uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij (“TVNET”, 13.10.2023.). Apspriežot valsts veselības aprūpes uzlabošanas nepieciešamību un iespējas, Valsts prezidents un LVSADA vadība š. g. 4. martā nonāca pie kopīgas atziņas, ka Latvijas valsts finansējumu veselības aprūpei iespējami ātri jātuvina vidējam ES valstu līmenim (2022. gadā – 7% no IKP).
Diemžēl valsts izdevumi veselības aprūpei 2024. gadā, salīdzinot ar faktisko finansējumu 2023. gadā, kā proporcija no IKP samazinās (4,1% pret 4,2%, attiecīgi). Veselības ministrijas izdevumiem no valsts budžeta 2024. gadā ir papildu piešķirti nevis 275 milj. eiro, bet gan tikai 77 milj. eiro (plānotais valsts finansējums 2024. g. – 1 888 milj. eiro, faktiskais valsts finansējums 2023. g. – 1 811 milj. eiro). Bez tam, Ministru kabinets plāno 2025. g. un 2026. g. atstāt veselības aprūpes nozares valsts finansējuma apmēru (eiro izteiksmē) 2024. gada līmenī.
LVSADA pieredze liecina, ka Ministru kabinets, veidojot valsts budžeta projektus, vairākkārt nav ievērojis spēkā esošus politikas plānošanas dokumentus. Sekas tam ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem veselības aprūpei starp ES dalībvalstīm, slikta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un aptuveni 4000 priekšlaicīgu nāvju gadā vairāk, nekā ES vidēji (OECD/European Union (2022), Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/507433b0-en).
Atbilstoši Valsts kontroles mājaslapā atrodamajam skaidrojumam, atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai amatpersonu rīcība visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai labajai praksei.
