No 2025./2026. mācību gada vidusskolēniem būs jākārto centralizētais eksāmens kādā no eksaktajiem mācību priekšmetiem, tādēļ, gatavojoties šim eksāmenam, vidusskolās tiek organizēts monitoringa darbs dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī. Ņemot vērā, ka šī gada 12. klases skolēni uzsāka vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi laikā, kad monitoringa darbs vidējās izglītības standartā nebija iekļauts, viņiem monitoringa darbs šajā mācību gadā nav obligāts.
Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, tādēļ tā rezultāts neietekmēs skolēnu mācību sasniegumu rezultātus un monitoringa darbiem nepiemēros valsts pārbaudes darbos noteikto minimālo kopvērtējuma procentu slieksni. Skolēni, kuri būs veikuši monitoringa darbu 2023./2024. vai 2024./2025. mācību gadā un saņēmuši tajā vērtējumu, varēs izvēlēties – kārtot vai nekārtot eksāmenu minētajos mācību priekšmetos. Savukārt tie skolēni, kuri kārtos augstākā līmeņa eksāmenu bioloģijā, ķīmijā vai fizikā, monitoringa darbu dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī 2023./2024. vai 2024./2025. mācību gadā var nekārtot.
Apstiprinātie grozījumi vienlaikus paredz Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu vispārējās vidējās izglītības programmās no 2024. gada 1. septembra. VAM būs viens no Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem, tā apguve notiks 8 mācību stundas vienu dienu mēnesī divus secīgus mācību gadus, paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas. VAM iekļaušanai mācību stundu plānā izglītības iestādes varēs izvēlēties vienu no diviem risinājumiem – īstenot VAM ārpus skolēnu slodzes vai samazināt mācību stundu apjomu citos mācību priekšmetu kursos par 20 procentiem, iekļaujot VAM normatīvajos aktos noteiktajā mācību slodzē.
Šāds variants VAM īstenošanai izvēlēts, lai saglabātu izglītības iestāžu vadītājiem tiesības pašiem izvērtēt iespējas stundu skaita samazināšanai kursos, jo katrā izglītības iestādē, ņemot vērā padziļināto kursu piedāvājumu, tiek veidoti mācību plāni ar atšķirīgu stundu skaitu. Samazinot stundu skaitu kādam no kursiem, izglītības iestādei jāievēro un jāsabalansē skolēnu slodze un, izmantojot izglītības iestādei piešķirtās tiesības mainīt stundu skaitu par 20 procentiem, patstāvīgi jāuzņemas atbildība par optimālāko mācību stundu samazinājumu citos kursos, vienlaicīgi nodrošinot izglītības standartā noteikto skolēniem plānoto sasniedzamo rezultātu īstenošanu. Izglītības iestādes vadītājam, izvērtējot skolēnu mācību snieguma dinamiku, gadījumā, ja tā pasliktinās, ir iespēja mainīt stundu skaitu kursā un pēc nepieciešamības to palielināt.
VAM īstenošana notiks pēc Jaunsardzes centra izstrādātas mācību programmas un skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtības, to īstenos jaunsargu instruktori.
Paralēli apstiprinātie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā paredz, ka izglītības iestāde, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu.
Atgādinām, ka monitoringa darbi fizikā, ķīmijā un bioloģijā norisināsies 24. aprīlī, dabaszinībās – 30. aprīlī, bet papildtermiņā – 8. maijā. Monitoringa darbu programmas ir publicētas Valsts izglītības satura centra mājaslapā.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" pieejams tiesību aktu portālā.
