Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Kristīne Petrovska kopā ar vecāko pētnieci Velgu Ozoliņu iepazīstināja ar pētījuma "Dabas katastrofu ietekmes simulācija uz Latvijas ekonomiku un apdrošināšanas sektoru" galvenajiem secinājumiem, norādot, ka atkarībā no dabas katastrofu intensitātes simulētie dabas katastrofu radītie zaudējumi laika posmā no 2023. līdz 2050. gadam atsevišķos gados var sasniegt 8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinot IKP pieauguma tempu par 1.5 procentu punktiem attiecīgajā gadā. Savukārt, laika gaitā uzkrājoties dabas katastrofu radīto zaudējumu ietekmei, 2050. gadā IKP vērtība Latvijā var būt līdz pat 5 % zemāka nekā sākotnēji noteiktā IKP vērtība.
Pētījumā secināts, ka vislielākā negatīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību gaidāma situācijā, kad būtiski samazinās apdrošināto īpašumu daļa. Dabas katastrofu gaidāmā negatīvā ietekme uz tautsaimniecības un apdrošināšanas nozares attīstību ir mazāka, ja tiek veikti pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, vai ir izstrādāta atbilstoša apdrošināšanas shēma.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vieslektori Jānis Šīre un Andris Vīksna prezentēja pētījumu "Vides dati ilgtspējīgiem finanšu pakalpojumiem" un uzsvēra, ka, ņemot vērā pieaugošo gaisa temperatūru, kā arī citu hidrometeoroloģisko parametru mainību un ietekmi uz dažādām tautsaimniecības jomām, finanšu nozarei ir būtiski apzināties riskus, kas rodas mainīgā klimata dēļ, lai spētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.
Laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam vidējā globālā gaisa temperatūra ir bijusi par 1.1 C augstāka nekā pirmsindustriālā laikmeta bāzes līmeņa (1850.–1900. gads) temperatūra. Arī Latvijā novērots gaisa temperatūras pieaugums, kā arī citu hidrometeoroloģisko parametru mainība, t. sk. upju pali ne tikai pavasarī, bet arī ziemā, intensīvi nokrišņi pēc ilgstoša sausuma perioda un citas ekstrēmas klimatiskās parādības, kas rada izaicinājumus tautsaimniecības jomām un sabiedrībai kopumā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (Plūdu direktīvas) prasībām Latvijā ir izstrādātas plūdu kartes, kas ietver plašu informāciju par applūšanas riskiem un draudiem. Kartes izstrādātas, izmantojot HEC-Ras modeli, un tajās ietverta informācija par applūstošajām teritorijām pavasara un jūras vējuzplūdu gadījumos, apdraudēto infrastruktūru, ēkām un iedzīvotājiem. Modelēti arī nākotnes scenāriji klimata pārmaiņu ietekmē.
LVĢMC pētījumā arī secināts, ka viena vai vairākas dabas katastrofas, kas norisinājušās neilgi cita pēc citas, var izraisīt nozīmīgu apdrošinātāju pašu kapitāla samazinājumu. Ir būtiski pastāvīgi nodrošināt augstāku pašu kapitāla līmeni un monitorēt tā noturību pret potenciālajiem fizisko klimata risku iestāšanās gadījumiem.
Savukārt pasākuma otrajā daļā Latvijas Bankas galvenais metodikas eksperts Arnis Jankovskis dalījās ar novērojumiem un secinājumiem par veiktajām aptaujām un pārbaudēm, kā arī finanšu tirgus dalībnieku darbības atbilstību uzraugu gaidām ilgtspējas jomā.
Eksperts uzsvēra, ka aktīva dalība anketu aizpildīšanas procesā palīdz novērtēt finanšu nozares progresu ilgtspējas aspektu integrācijas jomā: salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu kopumā ir vērojams progress un izpratnes pieaugums – ir arī tādi finanšu tirgus dalībnieki, kas, sākot praksē pēc būtības īstenot ceļvedī noteiktās gaidas, ir apzinājušies reālo problemātiku un pat pazeminājuši savu pašvērtējumu. Kaut arī lielākajā daļā nozares progress vērtējams kā nepietiekams, ir atsevišķas iestādes, kurās novēroti labāki prakses piemēri.
