Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās
Martā konfidences rādītājs2 mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,8, un, salīdzinot ar februāri, tas ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums martā, salīdzinot ar februāri, pasliktinājās attiecīgi par 1,6 un 0,2 procentpunktiem, tomēr bija pozitīvs (1,4 un 1,7). Raksturīgi sezonai strauji palielinājies konfidences rādītājs degvielas mazumtirdzniecībā, no - 11,7 februārī pieaugot līdz 5,7 martā.
Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš 2023. gada septembra ir bijis negatīvs, zemāko punktu sasniedzot šī gada janvārī (- 20,3). Martā konfidences rādītājs, salīdzinot ar februāri, samazinājies par 0,9 procentpunktiem un joprojām ir ļoti zems (- 17,1). Savukārt automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī to remontā uzņēmēju noskaņojums martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzlabojās par 12,8 procentpunktiem, sasniedzot pozitīvu vērtību 12,2.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums nedaudz uzlabojas
Pakalpojumu sektorā martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies par 2,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie martā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji (22,1), uzņēmēji datorprogrammēšanas nozarē (13,8), kā arī biroju administratīvo darbību un citu uzņēmumu palīgdarbību veicēji (13,5). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji martā tāpat kā februārī bija sauszemes un gaisa transporta pakalpojumos (attiecīgi - 15,3 un - 15,8), tomēr abās šajās nozarēs uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies.
Kopumā martā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 17 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 13 – negatīvs. 15 nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar februāri, ir pieauguši, 13 – samazinājušies, bet divās – palikuši nemainīgi.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija - 10,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 3,3 procentpunktiem.
Martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 13,9 procentpunktiem palielinājās uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājās par 0,3 procentpunktiem. Konfidences rādītājs martā, salīdzinot ar februāri, pieauga visās būvniecības apakšnozarēs: inženierbūvniecībā – par 11,2, specializētajos būvdarbos – par 6,5, bet ēku būvniecībā – par 2,0 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti martā visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un slikti laika apstākļi (norādīja attiecīgi 41 % un 38 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 18 % un 14 % būvuzņēmēju. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja 5 %, bet 16 % aptaujāto uzņēmēju martā neizjuta nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā kopš gada sākuma uzņēmēju noskaņojums uzlabojas ik mēnesi
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija - 5,0. Salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 1,0 procentpunktu.
Martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 4,0 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8,4 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 8,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 4,6 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,9 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 7,6 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Martā, salīdzinot ar februāri, 15 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 6 – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
2024. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 98,1 (tāpat kā iepriekšējā). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs martā bija 100,5 (iepriekšējā mēnesī 100,9).Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs martā bija 17,4 (iepriekšējā mēnesī 19,3). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Martā, salīdzinot ar februāri, nenoteiktība samazinājās būvniecībā un pakalpojumu sektorā (attiecīgi par 1,9 un 2,6 procentpunktiem). Savukārt mazumtirdzniecībā ekonomiskās nenoteiktības rādītājs pieaudzis par 4,3, bet apstrādes rūpniecībā par 0,3 procentpunktiem. Liela ietekme uz kopējā nenoteiktības rādītāja samazināšanos bijusi patērētāju vērtējumam, kurš salīdzinājumā ar februāri samazinājies par 6,9 procentpunktiem un ir negatīvs (- 3,7.)
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
3 Ekonomikas sentimenta rādītāju, nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītāju un ekonomikas nenoteiktības rādītāju, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
