Starptautiskajā zinātniskajā konferencē uzstājās Latvijas Bankas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, Latvijas investīciju bankas Prudentia dibinātājs Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesors Daunis Auers, KPMG Baltics stratēģiskās plānošanas eksperts Kristaps Kovaļevskis, kā arī Lursoft IT pārstāve Līga Lūse Zambare.
Zinātnisko konferenci atklāja Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe, norādot, ka “šī gada tēma uzsver elastīguma lomu uzņēmējdarbībā un pieredzi, ko mēs visi varam mācīties no uzņēmumiem, kuri pēdējo pāris gadu laikā ir pārdzīvojuši virkni izaicinājumu - sākot ar ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 un beidzot ar pēcpandēmijas laika pārmaiņām uzņēmējdarbības vidē, kas savukārt saistītas ar strauju attālinātā darba rašanos, globālās drošības jautājumiem un bažām par mākslīgā intelekta straujo izplatību visā pasaulē”.
Pēc rektores uzrunas uzstājās Latvijas Bankas vecākais ekonomists Erlands Krongorns par tēmu “Majsaimniecību pirktspēja dažādos laikos”. Viņš uzsvēra, ka nesenā mājsaimniecības pirktspēja pasliktinājās divu lielu ekonomisko satricinājumu dēļ (Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā), kas izraisīja augstu inflāciju. Lai gan ekonomiskā aktivitāte Latvijā un eiro zonā joprojām ir zema, pašlaik spēcīgais darba tirgus nodrošinās, ka mājsaimniecības turpinās atgūt zaudēto pirktspēju. “Protams, samaksa ilgtermiņā nevar augt straujāk par darba ražīgumu. Ja darba samaksa ilgtermiņā aug straujāk nekā darba ražīgums, tad iekšzemes inflācijas spiediens palielinās, un tiek apdraudēta konkurētspēja starptautiskajos tirgos,” akcentēja ekonomists.
Kopš 2020. gada tiek aizvadīts īpaši trauksmains laiks, jo ģeopolitiskās pārmaiņas ir paātrinājušās, un līdz ar tām ir palielinājies arī bruņoto konfliktu risks. Ir novērojama demokrātijas atkāpšanās, populisms, tehnoloģiju straujā attīstība un kultūru kari. Šajā kontekstā Lursoft IT pārstāve Līga Lūse Zambara, kā arī sociālo zinātņu profesors Daunis Auers uzsvēra, ka uz datiem balstīti lēmumi noved pie ilgtspējīga uzņēmuma. Uzņēmumiem ir svarīgi definēt riskus. “Mēs dzīvojam laikā, kad politikai ir liela nozīme pasaulē un uzņēmējdarbībā,” pauda profesors. Turpretī KPMG Baltics stratēģiskās plānošanas eksperts Kristaps Kovaļevskis akcentēja, lai izaugsme nenoteiktības laikmetā būtu veiksmīgāka, ir jāņem vērā trīs faktori – tehnoloģijas, talants jeb darbinieks, kā arī vides, sociālie un pārvaldības aspekti.
Stipra nācija ir nācija, kas spētu izdzīvot un attīstīties arī sarežģītākā un nelabvēlīgākā nākotnē. “Attiecībā uz Latviju mans viedoklis ir tāds, ka mēs lēni reaģējam uz mainīgās vides faktiem, pārāk daudz paļaujoties uz
vēlmēm un neadekvātu reakciju, turpinot neefektīvas birokrātijas un regulējuma palielināšanu, nevis uzlabojot savas nācijas noturību,” savas runas laikā teica Latvijas investīciju bankas Prudentia dibinātājs Ģirts Rungainis.
Konferences ietvaros notika arī paneļdiskusija “Kā paaudžu maiņa transformē tūrisma nozari?”. Diskusijā piedalījās Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns, Dr.oec. Ēriks Lingebērziņš, tūrisma operatora Novatours Pārdošanas nodaļas vadītāja Liāna Pudule Indāne un Dr.psych. klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Guna Geikina, kā arī mārketinga un jaunuzņēmumu eksperte, aizrautīga ceļotāja Aiga Kalbjonoka, atzīstot, ka ceļošanas paradumi mainās atkarībā no indivīda vecumposma. Kamēr jaunieši ceļo spontāni un labākās apskates vietas meklē ar ceļojumu influenceru palīdzību, tikmēr 30-40 gados cilvēki savus ceļojumus vairāk izplāno. Jāatzīst, ka arī vecāka gada gājuma cilvēki daudz ceļo, bet šajā vecumposmā vairāk tiek pētītas ceļojuma izmaksas.
Šogad Biznesa augstskolas Turība konferenci organizēja Starptautiskā tūrisma fakultāte. Zinātnisko konferenci ierakstā var noskatīties Turības Facebook lapā.
