Zemkopības ministrija uzskata, ka ES līmenī ir jārisina problēmas ne tikai zvejniecības un akvakultūras nozarēs, bet visā ražošanas un piegādes ķēdē, tostarp zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un tirdzniecībā. ES regulējumam, kā arī zvejas un akvakultūras atbalsta pasākumiem ir jābūt sabalansētiem tā, lai ar to uzlabotu ES dalībvalstu ražotāju un operatoru konkurētspēju attiecībā pret trešo valstu konkurentiem. Tas ļautu ievērojami mazināt vai pat pārvarēt pastāvošās ģeopolitiskās un ekonomiskās negatīvās ietekmes sekas.
Savukārt, otrdien, 26. martā, zemkopības ministrs Briselē piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē Briselē (Beļģija). Sanāksmē ES lauksaimniecības ministri apspriedīs nepieciešamos pasākumus, lai ātri un efektīvi reaģētu uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē, jo ES lauksaimniecības preču tirgus stāvoklis pēc krievijas iebrukuma Ukrainā nonācis sarežģītā situācijā. Lai efektīvi un ātri atbildētu uz lauksaimnieku bažām un atjaunotu viņu uzticēšanos, nepieciešams operatīvi veikt izmaiņas ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamatdokumentos, lai ieviestu elastīgu nosacījumu sistēmu, īpaši saistībā ar labas lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem, kā arī būtiski vienkāršotu KLP Stratēģisko plānu grozījumu procedūras vienkāršošanu, pielāgojot to situācijai dalībvalstīs un lauksaimnieku interesēm.
